Piekrastes zvejā izmanto arī dronus. Godināti labākie zivsaimniecībā

Šogad jau 12. reizi labākie nozares pārstāvji saņēma Zemkopības ministrijas gada balvu “Lielais loms”, kas ir augstākais apbalvojums zivsaimniecībā. Balvu pasniedza sešās nominācijās, tomēr lielākais gandarījums klātesošajiem bija par nomināciju “Jauns un daudzsološs nozarē”.

Piekrastes zvejnieki šoreiz dodas nevis uz jūras pusi, bet gan uz Engures kultūras namu. Vīri sabraukuši no visas piekrastes, lai satiktos un noskaidrotu, kuri šogad saņems gada balvas zivsaimniecībā. Biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis uzskata, ka tā ir goda izrādīšana un zvejniekiem vismaz reizi gadā jāsatiekas arī svētkos: “Zvejniekiem tas ir vajadzīgs un arī cilvēkiem, lai redz, ka tādi zvejnieki ir.”

Jau tradicionāli gada balvas “Lielais loms 2026” pretendentus zivsaimniecības un akvakultūras ekspertu komisija vērtēja sešās nominācijās. Biedrības vadītājam lielākais gandarījums par Ralfu Rūdolfu Frišenfeldu, kurš balvu saņem nominācijā “Jauns un daudzsološs nozarē”, jo tieši jaunie zvejnieki ir tie, uz kuriem liktas cerības par piekrastes zvejas pastāvēšanu nākotnē.

“Neatnāks neviens pilsētas puisis vai meitene un nekļūs par zvejnieku. Viņam jāiet caur vecajiem zvejniekiem – jāmācās pie zvejniekiem, jo nav ne skolas, ne iestādes, kas varētu apmācīt piekrastes zvejā. Un, ja būs tāda programma, kā mēs domājam, ka jaunajiem ir iespēja stažēties pie vecajiem zvejniekiem, tad kaut vai no desmit, ja viens aizies zvejā, tas ir liels pluss,” uzskata Andris Cīrulis.

Pagaidām gan šādas programmas vēl nav un Ralfs Rūdolfs ir viens no retajiem, kurš vēlas turpināt seno arodu, turklāt papildinot zvejas metodes ar mūsdienīgākām: “Mēs paceļam dronu jūras malā, un dronus mēs izmantojam ne tikai ķeršanai. Mums ir arī stāvvadi jūrā. Mēs paceļam un paskatāmies, tas stāvvads ir jākantē, tam ir kaut kas saplēsts, tāpat arī zivis skatāmies. Lai nebūtu jātērē degviela, pie katra ar laivu jābrauc klāt, mēs paskatāmies tur ir, tur ir tukšs.”

Savukārt zvejnieku saimniecība “Silzviedri” var lepoties ar saņemto balvu nominācijā “Labākais vietējā zvejā”. Edgars Zviedris ir piekrastes zvejnieks jau devītajā paaudzē, un viņa dzīslās ritot lībiešu spīts, kas arī ļaujot pārdzīvot visas ar šo arodu saistītās grūtības: “Nozvejas katru gadu ir lielākas, mazākas. Tas ir atkarīgs no veiksmes un… pārsvarā no veiksmes. Pašreiz nozveja ir rekordliela, bet 90% aiziet miltos, tad, kad Eiropas komisija to mainīs, mainīsies arī piekraste, jo zivis ir, ūdens ir – zivis būs.”

“Par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā” šoreiz tiek sumināts Juris Dančauskis, kurš pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados apņēmis sievu no zvejnieku ģimenes un vēlējies panākt stabilu pamatu piekrastes zvejniecībai. Izdarīts esot daudz, bet joprojām esot neatrisinātas problēmas.

Latvijas Zvejnieku federācijas direktora vietnieks, ZVS “Staģis-1” īpašnieks Juris Dančauskis: “Tā ir roņu problēma, ar ko saskaras zvejnieki, īpaši iekšējos ūdeņos, jo tur ES neparedz kompensāciju. Zivis pietiek, bet viņas nav rentabli zvejot, jo roņi lielāko tiesu izēd.”

Gada balva “Lielais loms 2026 ” tika pasniegta arī nominācijā “Gada izaugsme zivsaimniecībā” un  “Inovācija zivsaimniecībā”, kā arī apbalvojumu saņēma arī par “Ieguldījums zivsaimniecības un ūdeņu apsaimniekošanas popularizēšanā.” Šogad Zemkopības ministrijas gada balvu zivsaimniecībā  “Lielais loms” pasniedza jau 12. reizi.