Trešdien plkst. 3.05 bija ekvinokcija – Zemes ziemeļu puslodē sākās astronomiskais rudens, savukārt dienvidu puslodē iestājās pavasaris, liecina informācija vietnē “timeanddate.com”.
Laikā ap ekvinokciju abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu, diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma.
Tomēr 23. septembrī diena Latvijā vēl ir par desmit minūtēm garāka nekā nakts, un tikai 26. septembrī pirmo reizi šoruden diena kļūs īsāka nekā nakts.
Šāda atšķirība rodas tādēļ, ka dienas un nakts garumu nosaka, ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, un par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala, nevis centrs.
Septembra otrajā pusē saules spīdēšanas ilgums sarūk visstraujāk – par četrām minūtēm un 46 sekundēm diennaktī. Dienas garums turpinās samazināties līdz 21. decembrim, kad būs saulgrieži un sāksies astronomiskā ziema.
Gada tumšākie trīs mēneši jeb solārā ziema būs periods no 6. novembra līdz 4. februārim. Solārais rudens Latvijā ik gadu sākas 6. augustā un beidzas 5. novembrī, un astronomiskā rudens sākums ir solārā rudens vidus.
Savukārt meteoroloģiskais rudens Latvijā iestājas, ja vismaz piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par +15 grādiem. Šogad meteoroloģiskā rudens pirmā diena bija 10. septembris.
Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem nokrišņu daudzums šonedēļ Latvijā būs ievērojami lielāks par normu, nākamnedēļ gaidāms sauss laiks un arī oktobris kopumā varētu būt sausāks nekā ierasts. Gaisa temperatūra oktobrī prognozēta virs normas.
El Nino dēļ šoruden un ziemā Eiropā kopumā gaidāms silts un mitrs laiks, ar paaugstinātu plūdu un vētru risku, liecina Eiropas Savienības programmas “Copernicus” informācija. Latvijā ziemā iespējams neierasti liels lietus un sniega daudzums, vēsākie mēneši varētu būt februāris un marts.