Līdz ar vasaras vidu Latvijas mežos sākas aktīvs darbs pie savvaļas plēsēju populācijas kontroles. Patlaban valstī mitinās aptuveni 1400 vilku, un, lai novērstu postījumus lauku saimniecībām, ir sākusies jaunā vilku un zeltaino šakāļu medību sezona. Balstoties uz jaunākajiem datiem, šogad meža dienests lēmis palielināt pieļaujamo nomedīšanas apjomu, vienlaikus pastiprinātu uzmanību pievēršot arī šakāļu izplatībai.
Šajā sezonā kopējais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms palielināts līdz 410 dzīvniekiem. Valsts meža dienests skaidro – tā kā vilku populācija valstī ir stabila, medību limita palielināšana tās stāvokli nepasliktinās. Latvijas teritorija ir sadalīta divās medību zonās. Lielākajā jeb A zonā atļauts nomedīt 330 vilkus, savukārt mazākajā B zonā limits ir 70 dzīvnieki.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidro, ka abās teritorijās atšķiras arī medību termiņi: “Zonās ne tikai šie medīšanas apjomi ir noteikti, bet arī laiks, līdz kuram vilku medības atļautas. B zonā vilku medību sezona atļauta līdz 31. decembrim – atšķirībā no kopējā, kas sākās no 15. jūlija un noslēdzās līdz tam, kad tiek izpildīts pieļaujamais apjoms, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam.”
Lai gan medību limits tiek noteikts, domājot par lopkopjiem, šogad līdz jūlija vidum Latvijā reģistrēti 25 vilku uzbrukumi, savukārt pērn tajā pašā periodā to bija 33. Līdztekus vilkiem sākušās arī zeltaino šakāļu medības. Lai gan oficiālu ziņu par šakāļu uzbrukumiem mājlopiem nav, to skaits Latvijas mežos strauji aug. Iepriekšējā sezonā nomedīti 43 šakāļi, salīdzinot ar 16 gadu iepriekš. Lai gan šīs sugas statuss joprojām raisa diskusijas, tās medības netiek ierobežotas.
Valsts meža dienesta pārstāvis Valters Lūsis: “Tā ir tāda Latvijai neraksturīga suga. Tā ir medību noteikumos nostiprināta. Kāds varbūt pat teiktu, ka invazīva. Zeltainais šakālis ir nelimitēti medījama suga. Jā, tas pieaugums pat notiek straujāk, ja skatāmies pēc medību rezultātiem.”
Lai pasargātu savus mājlopus, dienests aicina pašus saimniekus rīkoties preventīvi. Efektīvākais risinājums ir aizsargžogu būvniecība, kam lauksaimniekiem ir pieejams arī valsts finansiālais atbalsts. Aktīva rīcība palīdzēs novērst uzbrukumus un pasargās no zaudējumiem rudenī.