Vilku skaits kopš gadsimta sākuma trīskāršojies – mednieki grib lielāku limitu

Jau vairāk nekā mēnesi Latvijā rit vilku medību sezona. Eksperti lēš, ka kopš 2000. gadu sākuma vilku skaits pieaudzis aptuveni trīs reizes, un līdz ar to palielinājies arī nomedīšanas apjoms. Vidēji diennaktī tiek nomedīti divi vilki. Tas palīdz ne tikai regulēt populāciju un mazināt postījumus mājlopiem, bet arī sniedz vērtīgu informāciju zinātniekiem. 

Kamēr Latvijā arvien vairāk runājam par lāču skaitu, arī vilku mūsu mežos netrūkst. Pēc Valsts meža dienesta vērtējuma pašlaik Latvijā mitinās ap 1400 vilku. Mednieku aplēses gan ir divreiz lielākas. Pēdējos gados dzīvniekiem apstākļi kļuvuši labvēlīgāki, jo barības ir vairāk.

Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, skaidro: “Ir gan tādas barības, kuras mēs nevaram nekādi novērst, tie ir savvaļas pārnadži, dzīvnieki, kuru skaits mežā arī ir ievērojami pieaudzis. Nu, šobrīd daudzkārt samazinājušās mežacūkas Āfrikas cūku mēra dēļ, bet mednieki jau cenšas to kompensēt un saudzēt, savukārt, citus plēsējus. Mums ļoti daudz staltbriežu ir kļuvis un stirnu arī. Tā kā šobrīd ir drusku mazāk, bet netrūkst jau viņas. Un plēsēju populācija ar dažu gadu nobīdi seko pārnadžu izmaiņām. Un kamēr mums būs daudz pārnadžu, mums būs daudz plēsēju. Tas tāds dabisks process.”

Pieaugot vilku skaitam, vairāk tos arī medī. Sezona ilgst jau vairāk nekā mēnesi. Institūtā “Silava” lēš, ka Latvijā vidēji diennaktī nomedī divus vilkus. Vasarā tos pamanīt un nomedīt ir nedaudz vieglāk, tomēr Latvijas Mednieku asociācijā atzīst – medniekam tas nav viegls uzdevums. 

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Viņš bieži vien nojauš katra mednieka nākošo darbību vai kustību. Un līdz ar to tas sarežģī šo pasākumu. Vilkam ir ļoti labi attīstītas visas maņas. Nu, plus viņš ir adaptējies tagad urbānā vidē ļoti labi, jo viņi jau pašreiz sastopami faktiski gan Pierīgā, gan visur pie lielajām pilsētām, to tuvumā.”

Vilkus medī dažādos veidos. Viena no metodēm, ko izmanto arvien biežāk, ir piegaudošana. 

Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks: “Jo īpaši tad, ja pirmo nomedī pieaugušu vilku, tad tie kucēni ir ļoti atsaucīgi, viņi meklē to savu zudušo ģimenes locekli, un diezgan ātri ierodas uz tādu māņu piegaudošanu.”

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs: “Otrs ir nejaušības faktors, jo vienkārši viņš, tāpat kā jebkurš dzīvnieks – ja cilvēks iet mežā uz medībām un gaida, piemēram, tur briedi, stirnu vai mežacūku – arī apmeklē šīs pašas vietas.”

Vilku medības palīdz regulēt to populāciju, taču vienlaikus sniedz arī vērtīgu informāciju pētniekiem. Katrs nomedītais vilks ļauj iegūt datus, ko vēlāk izmanto populācijas izpētē un monitoringā. 

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks skaidro: “Mēs uzzinām gan par viņu vairošanos, gan barību, ko viņi lieto, gan arī šis DNS paraugs no nomedīta dzīvnieka ir daudz, teiksim tā, kvalitatīvāks nekā no dabā atstātas pazīmes, jo tur var paņemt audu gabaliņu, kas ir pilnīgs simtprocentīgs DNS avots, un arī viss pārējais. Vecumu mēs varam noteikt ar plus mīnus gada precizitāti, cik vecs ir bijis vilks pēc zobu saknes analīzes.”

Šosezon atļauts nomedīt 410 vilkus. Tomēr publiskajā telpā izskanējušas diskusijas, vai šis limits nav pārāk mazs. Arī Latvijas Mednieku asociācijā uzskata, ka tam vajadzētu būt vismaz divreiz lielākam. Institūtā “Silava” gan norāda – pašreizējais limits ir pietiekams, bet mājlopu īpašniekiem būtu plašāk jāizmanto aizsardzības pasākumi pret vilku uzbrukumiem. 

Jānis Ozoliņš: “Nevis, lai katrs domātu, cik augstu žogu un kā to apgādāt ar elektrību, bet lai būtu tāds standarta aprīkojums. Un, tad tiešām, ja postījumi turpinātos arī tad, kad šie aizsardzības pasākumi ir ieviesti, tad gan mēs varētu tajās vietās tā pastiprinātāk medīt vilkus.”

Līdz 13. jūlijam Valsts meža dienests pārbaudījis informāciju par 24 vilku uzbrukumiem, kuros cietuši 67 mājdzīvnieki.