Plānots paplašināt Valsts enerģētiskās krīzes centra pienākumus, paredzot tam aktīvāku lomu enerģētiskās krīzes draudu novēršanā, kā arī precizējot centra kompetenci un sastāvu, liecina Tiesību aktu portālā saskaņošanai iesniegtais noteikumu projekts “Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums”.
Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, ka patlaban Valsts enerģētiskās krīzes centra darbību un kompetenci nosaka 2002. gadā pieņemtais nolikums, bet, ņemot vērā aktuālo ģeopolitisko situāciju un pastāvošos energoapgādes riskus, nepieciešams precizēt centra pienākumus valsts enerģētiskās krīzes gadījumā, kā arī sastāvu.
Pašreizējais regulējums Valsts enerģētiskās krīzes centram nosaka galvenokārt pienākumus, kas īstenojami jau izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā, bet neparedz centra rīcību krīzes draudu novēršanai.
Turklāt ar 2023. gada 7. decembra grozījumiem Enerģētikas likumā noteikts, ka valsts īpašumā esošās naftas produktu rezervju uzturēšanas struktūras uzdevumus pilda SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”), lai enerģētiskās krīzes laikā Latvijā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem vai Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aktivizētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā novērstu nopietnus piegādes traucējumus. Centra sastāvā “Possessor” līdz šim nav ietverta.
Ar jauno regulējumu paredzēts noteikt centra darbību gan valsts enerģētiskās krīzes draudu novēršanai, gan efektīvākai operatīvajai rīcībai jau izsludinātas krīzes laikā. Centra pienākumus plānots noteikt atbilstoši visam enerģētiskās krīzes pārvaldības ciklam – no krīzes draudu identificēšanas un preventīvo pasākumu plānošanas līdz krīzes pārvarēšanai un pēckrīzes izvērtēšanai.
Valsts enerģētiskās krīzes centrs, pamatojoties uz enerģijas sistēmu operatoru un Ekonomikas ministrijas (EM) sniegto informāciju, apkopos un izvērtēs informāciju, sagatavos priekšlikumus un Ministru kabineta (MK) rīkojumu projektus, kā arī krīzes laikā koordinēs atbildīgo institūciju darbību, lai nodrošinātu lietotāju apgādi ar enerģiju un naftas produktiem.
Vienlaikus paredzēts skaidrāk nodalīt centra un MK kompetenci. Centrs sagatavos MK rīkojumu projektus par enerģētiskās krīzes izsludināšanu, krīzes laikā veicamajiem papildu pasākumiem un krīzes atcelšanu. Savukārt šos rīkojumu projektus valdībā iesniegs par enerģētiku atbildīgais ministrs, kurš vada centru un kuram saskaņā ar Enerģētikas likumu ir pienākums rosināt valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu un atcelšanu.
Tāpat plānots paplašināt ekspertu iesaisti centra darbā. Nepieciešamības gadījumā pieaicinātie speciālisti un eksperti varēs ne tikai piedalīties krīzes analīzē, bet arī sniegt priekšlikumus par tās pārvarēšanai nepieciešamajiem pasākumiem.
Centram paredzēts arī pienākums valsts enerģētiskās krīzes laikā koordinēt sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju un pašvaldību enerģētiskās krīzes centru darbību.
Vienlaikus centram būs jānodrošina informācijas apmaiņa ar Krīzes vadības centru par enerģētikas nozares krīzes draudiem vai situāciju krīzes laikā. Anotācijā skaidrots, ka šāda sadarbība nepieciešama, lai nodrošinātu savlaicīgu informācijas apriti, kopīgu situācijas izpratni un koordinētu rīcību krīzes gadījumā.
Plānots arī precizēt Valsts enerģētiskās krīzes centra sastāvu, tajā iekļaujot vadības līmeņa pārstāvjus, kuriem ir pieejama plaša informācija un iespējas savā uzņēmumā vai iestādē pieņemt nepieciešamos lēmumus.
Centra sastāvā paredzēts iekļaut arī “Possessor”, kas nodrošina valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību, kā arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju, ņemot vērā tās pārstāvēto degvielas tirgotāju lomu naftas produktu piegādes nodrošināšanā un to rīcībā esošo informāciju par degvielas piegādēm un tirgus situāciju.
Savukārt informāciju par centra sēdēs izskatītajiem jautājumiem paredzēts nosūtīt arī Satversmes aizsardzības birojam, Valsts drošības dienestam un Ministru prezidenta birojam.