Latvijā šogad dzēsti jau vairāk nekā 600 kūlas ugunsgrēki

Jau mēnesi Latvijā ir sākusies kūlas dedzināšanas sezona. Lai ar Lieldienu lietainais laiks mazināja kūlas ugunsgrēku intensitāti, līdz ar silto laiku, kā prognozē atbildīgie dienesti, darba apjoms atkal pastiprināsies. 

Aizkraukles novadā pirmo kūlas ugunsgrēku reģistrēja jau 21. martā. Taču kopumā Latvijā šogad dzēsti jau vairāk nekā 600 kūlas ugunsgrēku, no kuriem 26 novērsuši Aizkraukules daļas darbinieki. Dienestā atzīmē, ka izsaukumu skaits ļoti atkarīgs no laika apstākļiem.

VUGD Zemgales plānošanas reģiona Aizkraukles daļas komandieris Guntars Laukazīle: “Vēl lietus nebija uzlijis, tad bija dienā 4 izsaukumi uz kūlu. Gan posteņi brauca, gan mēs no daļas braucām. Un tiklīdz jau uzlija svētdien, pirmdien, tā uzreiz kūla arī beidzās.”

Izsaukumi ir gan Aizkraukles novadā, gan uz blakus esošajām teritorijām. Komandieris izceļ blakus esošo Jēkabpils novadu, kas jau gadu no gada ierindojas starp aktīvākajam kūlas ugunsgrēku vietām. Turklāt katru gadu ugunsgrēku izcelšanās iemesli nemainās, un lielākā daļa no tiem ir apzināti aizdedzināti. Nereti to dara bērni un jaunieši, reizēm pat nofilmējot savu rīcību. Vienlaikus notiek arī nejauši ugunsgrēki, piemēram, dārza sakopšanas darbu laikā, kas, lai arī nav ļaunprātīgi izraisīti, var beigties ar ļoti nopietnām sekām.

Guntars Laukazīle atminas: “Dzirksteles pārsviedās uz blakus lauka kūlu, kas iegāja mežā, nodega jaunaudze. Līdz ar to šis jaunaudzes īpašnieks vērsās pret ugunsgrēka izraisītāju, un tur bija tiesa. Un senioram, ja nemaldos, tuvu 30 000 piesprieda par šīm sekām.”

Tomēr ar katru gadu šādi gadījumi kļūst arvien retāki. Nereti ugunsdzēsēji saskaras ar tā sauktajiem “stabilajiem” kūlas dedzinātājiem, kas parasti ir vecāka gada gājuma cilvēki.

Guntars Laukazīle: “Šosejas malā iedzīvotājs katru gadu dedzina, un viņam visi garāmbraucēji uzzvana. Viņam nodzēš vienreiz, nodzēš otrreiz. Viņš pussešos no rīta gāja dedzināt, lai nodedzinātu, kad neviena nav, kad mašīnas brauc mazāk.”

Par kūlas dedzināšanu var saņemt sodu līdz pat aptuveni 700 eiro, tomēr nereti ir grūti pierādīt, kurš to izraisījis. Bieži vien, īpaši lielā sausumā un vēja laikā, pietiek ar vienu neuzmanīgu mirkli, lai kūla aizdegtos un izplatītos uz blakus esošajām platībām. Dedzināšana negatīvi ietekmē arī augsnes auglību un kaitē dzīvajām radībām. 

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Elīna Ezeriņa: “Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.”

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka tuvākajās dienās siltums atgriezīsies, bet nokrišņi mitēsies. 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītājs Kristiāns Pāps: “Iesilšanas tendences saglabāsies. Ja tuvākajās dienās varbūt nedaudz virs 10 grādiem, tad jau nākamās nedēļas pirmajā pusē dienās varēsim sagaidīt +15 grādus. Un nedēļas otrajā pusē šīs brīža prognozes norāda uz to, ka tādos sausos, saulainos laukaipstākļos gaisa temperetūra varētu arī pietuvoties +20 grādiem.”

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā arī uzsver, ka ikdienā regulāri tiek monitorēti ugunsbīstamības rādītāji un šobrīd situāciju Latvijā raksturo pieaugošs sausums. Tāpēc ir jābūt uzmanīgiem.

Atbildīgie dienesti gan uzsver, ka pēdējos gados vērojams, ka cilvēki kļūst apzinīgāki un izglītotāki un arī īpašumus sakopj arvien biežak, tādējādi mazinot kūlas ugunsgrēku iespējamību. Aicinām arī jūs šajā laikā būt īpaši uzmanīgiem ar uguni. Un atcerēties, ka kūlas dedzināšana ir sodāma rīcība.