“Mēs nekad nevaram būt 100% droši” – pēc drona incidenta izvērtē drošību

Pēc trešdienas ziņām par Krāslavas novadā nokritušo bezpilota lidaparātu, ceturtdien notikuma vietā turpinās situācijas izvērtēšana. Līdzīgs incidents Latvijā piedzīvots pirms pusotra gada Rēzeknes novadā, un arī šis gadījums kļuvis par kārtējo mācību. Tas vēlreiz apliecina – gaisa telpu nav iespējams aizsargāt pilnībā. Vietējie joprojām ar satraukumu atceras vakardienas notikumus, savukārt šodien Krāslavas novadā ieradušās atbildīgās amatpersonas, lai klātienē izvērtētu situāciju, pārrunātu notikušā sekas un vienotos par turpmākajiem soļiem. 

Dobročinas ciema iedzīvotājs Boļeslavs šodien saimnieko savā pagalmā, taču vēl vakar viņš bija viens no pirmajiem, kurš pamanīja neierastu objektu debesīs un izdzirdēja spēcīgu sprādzienu. Tas noticis aptuveni kilometra attālumā no viņa mājas.

“Aptuveni divos, pustrijos naktī cēlos, jo izdzirdēju spēcīgu dārdoņu. Stipri, stipri. Un viss… bāc un gatavs. Pēc trokšņa es iznācu ārā un skatījos. Tur dega uguntiņa. Aizskrēju pēc telefona un sāku zvanīt Svarincu pārvaldei – kas noticis? Ugunsgrēks vai kas? Piezvanīju, neviens nezina. Citi teikuši, ka nebija dzirdējuši, bet daži saka, ka mājas rībēja,” par notikušo atmiņās dalījās Boļeslavs. 

Vēlāk kopā ar dēlu viņš devās apskatīt notikuma vietu. Šodien turp aizveda arī filmēšanas grupu. Šobrīd notikuma vieta jau ir sakopta – drona atlūzas savāktas, taču aptuveni desmit metru diametrā redzama izdegusi zeme, kas skaidri iezīmē kritiena vietu. 

Lai gan incidents noticis vakar, šorīt tas piesaista vietējo uzmanību. Te satiekam arī Anatoliju, kurš dzīvo pus kilometra attālumā no notikuma vietas, un sprādzienu dzirdējis labi: “Tas mūs pamodināja ap trijiem naktī. Izgāju ārā, nebija dūmu. No sākuma domāju, ka varbūt meteroīts nokritis. Sajutu sprādzienu. Asūnē pērn bija tāds sprādziens –  uzsprāga katlumāja. Tas bija 15 kilometru attālumā no mums, un varēja dzirdēt. Šo arī varēja labi dzirdēt, pat logi aiztrīcēja.”

Notikuma vietu šodien apmeklēja arī atbildīgās amatpersonas, lai izvērtētu notikušo, pārrunātu sadarbību starp militārajām struktūrām un pašvaldību. Nacionālie bruņotie spēki pieļauj, ka tas, iespējams, varētu būt kamikadze drons. Militārie spēki incidenta brīdī bija gatavībā, tomēr konkrētais objekts nenonāca iznīcināšanas zonā.

Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris, pulkvežleitnants Pēteris Suveizda norādīja: “Viņi bija izvirzījušies uz pareizajām pozīcijām, bet sanāca tā, ka, visdrīzāk, lidojošajam objektam beidzās degviela un tas piezemējās. Piezemējoties ietriecās kokā un detonēja. Ja būtu degvielas nedaudz vairāk, visdrīzāk, ka tas būtu nonācis līdz mūsu pozīcijām. Un tad mani karavīri būtu iznīcinājuši mērķi. Bet tas viss ir – ja būtu. Situācija ir tāda, kāda tā ir – blakus notiek karš. Un mēs nekad nevaram būt līdz galam 100% droši.”

Ņemot vērā, ka kaimiņos turpinās karadarbība, līdzīgi incidenti nākotnē nav izslēdzami. Aizsardzības ministrs norāda, ka ir aktualizējis jautājumu par savlaicīgu starpvalstu informācijas apmaiņu par šāda veida riskiem, bet atgādina –  katrai valstij ir tiesības pašai lemt, kādu informāciju par militārajām operācijām izpaust.

“Būtu labi maksimāli šādās situācijās, ka mēs tomēr uzzinām informāciju. Bet vēlreiz, protams, ka mums jārēķinās, ka tā ir Ukrainas izvēle, kurās konkrētajās operācijās, kurās konkrēti aktivitātēs viņi ir gatavi, teiksim, tālāk dalīties. Jo skaidrs, ka šādas operācijas ir, nu, teiksim ļoti šaurā lokā realizētas,” tā aizsardzības ministrs Andris Sprūds. 

Pēc kārtējās “mācību stundas” galvenie uzdevumi turpmāk būtu uzlabot iedzīvotāju savlaicīgu apziņošanu, stiprināt reaģēšanas ātrumu un pilnveidot pretdarbības spējas. 

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks norādīja, ka lielākā kļūda bijusi apziņošana: “Reāli es ņemu piemēru, ka bija ģimenes, kas domāja, vai laist bērnus uz skolu vai nē. Bet, ja būtu saņemta apraide, ka viss ir jau palicis mierīgi, viņi par to nedomātu.”

Savukārt ministrs uzsvēra stiprināto detekcijas funkciju: “Mēs spējam identificēt jebkādu objektu, kas ienāk mūsu gaisa telpā. Un te mēs esam izdarījuši, es teiktu,  daudz. Akustiskā detekcija nav citās NATO dalībvalstīs. Pēc nopietnā Gaigalavas incidenta mēs momentāli meklējām iespējas, kā mēs varam saredzēt, sadzirdēt. Jāievieš arī visas šīs te jaunās tehnoloģijas, jauni instrumenti, jauni bruņojumu veidi. Nu, piemēram, šajā gadā mēs iegādājāmies un ieviesīsim bruņotajos spēkos aptuveni 500 pārtvērēju dronus.”

Par nokritušo bezpilota lidaparātu turpinās izmeklēšana, lai precīzi noskaidrotu incidenta apstākļus. Atbildīgie dienesti turpina savstarpējās pārrunas, izvērtējot un meklējot risinājumus, lai līdzīgas situācijas nākotnē novērstu vai pārvaldītu vēl efektīvāk.