“Namejs 2025” mācībās galveno lomu spēlē komandpunkts

Līdz 8. oktobrim visā Latvijā norisinās militārās mācības “Namejs 2025”, kurās piedalās aptuveni 12 000 Latvijas un sabiedroto karavīru un zemessargu. Šajās dienās Vidzemē drošības struktūras pārbauda mobilizācijas spējas, mācībās izspēlējot dažādus apdraudējuma scenārijus. Lielu lomu stratēģijas plānošanā nosaka komandpunkts – vieta, no kuras tiek vadītas operācijas un pieņemti stratēģiskie lēmumi. 

Drošības apsvērumu dēļ, vieta no kuras mācību laikā pieņem stratēģiski svarīgos lēmumus, netiek atklāta. No militārā komandpunkta vada visas mācību darbības – arī dod komandas un sinhronizē operācijas. Iesaistītas vairākas sadarbības puses – gan operatīvie dienesti, piemēram, Valsts policija un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, gan pašvaldības. 

Foto: Vidzemes televīzija

Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs norāda, ka komandcentra galvenais uzdevums – nodrošināt, ka visi spēki strādā kopā un precīzi: “Mēs strādājām un sadarbojamies kopīgi ar iekšlietu struktūras dienestiem, gan arī ar katras struktūras informāciju. Te notiek informācijas apstrādāšana gan par personālu, gan par nodrošinājumu, gan plānošanu, kaujas uzdevuma veikšanu te tagad uz vietas, gan arī skatās, kas varētu būt nākošajās 72 stundās. Tā pat skatās, kas notiek informatīvajā telpā – ar droniem, kaujas uguns atbalsta sistēmām, artilēriju, mīnmetējiem, citām lietām, kas integrētas šajās mācībās.”

Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris, pulkvedis Igors Harlapenkovs skaidro, ka tas ļauj visiem iesaistītajiem būt gataviem arī sliktākajam scenārijam un reaģēt ātri un koordinēti: “Mēs ņemam labākās lietas, mēs tās izmantojam un saprotam, kā mēs varam tās izmantot. Jūs šeit redzat mūsu komandpunktu, redzat, ka mūsu komandpunkts ir digitalizēts, mēs varam apmainīties ar informāciju laikā un telpā, un pats svarīgākais – izvērtēt, kurš mērķis ir svarīgāks, kurš mazsvarīgāks. Mums ir pietiekami ieroču sistēmas, lai mēs varētu arī iznīcināt tos mērķus.”

Viena no mācībām, ko guvusi Ukraina kaujā ar agresoru, ir ka tehnoloģijām ir izšķiroša nozīme mūsdienu kaujas laukā. Īpaši svarīga loma ir droniem – gan izlūkošanā, gan operāciju koordinēšanā. 

Foto: Vidzemes televīzija

Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris, pulkvedis Igors Harlapenkovs atklāj, ka tāpēc arī šajās mācībās tiek izmantoti dažādu tipu droni un pretdronu sistēmas, lai karavīri apgūtu to pielietojumu reālos kaujas apstākļos: “Tehnoloģijām ir liela loma, tās dod priekšrocības. Priekšrocības apmainīties ar informāciju, priekšrocības izvērtēt, vai tas mērķis ir tik būtisks, vai jāpielieto artilērijas uguns, vai tas mērķis ir tik būtisks, lai atklātu savas pozīcijas vai tomēr kāds cits mērķis ir svarīgāks. Ļoti būtiski, ka šie tehnoloģiskie risinājumi palīdz komandierim pieņemt lēmumus.”

Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs: “Tā ir viņu pieredze, kas fiziski notiek Ukrainā katru dienu, cīnoties ar pretinieku, kurš izmanto jaunākās tehnoloģijas – tas notiek no abām pusēm. Arī Ukrainas pieredze ar to, kā viņi paši izmanto jaunākās tehnoloģijas. Tā ir tā galvenā lieta, ko mēs šobrīd mācību laikā varam pārbaudīt un ņemt labo pieredzi un pēc tam integrēt mūsu procesos.”

Medicīnas jomas pārstāvis no Ukrainas uzsver, ka vēlas dalīties pieredzē darbā frontē, turklāt var mācīties arī no latviešu mediķiem: “Latviešiem ir liela pieredze, īpaši civilajiem mediķiem. Mūsu ķirurgi šeit brauc, lai gūtu jaunu pieredzi – īpaši ķirurģijā un mikroķirurģijā. Tas nozīmē, ka viņi saskaras ar traumām, ievainojumiem un arī masu negadījumiem, ko izraisa raķešu triecieni – tie var skart vairāk nekā 100 cilvēkus, un pat divreiz vairāk. Ar šādām situācijām mums ir vairāk pieredzes.”

Komandpunkts ir veidots tā, lai to varētu ātri pārvietot un uzstādīt gandrīz jebkur – jebkurā vietā. Tas ļauj ļoti īsā laikā atjaunot vadību un turpināt operāciju vadīšanu, pat mainoties apstākļiem.