Vardarbība ģimenē – viens zvans var izglābt dzīvību

Latvijā vardarbība ģimenē joprojām ir smaga un bieži vien slēpta problēma. Tomēr Valsts policijas dati iezīmē jaunu tendenci – ar katru gadu palielinās lēmumu skaits par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Eksperti norāda, ka tas varētu liecināt ne tikai par agresijas pieaugumu, bet arī par cietušo drosmi beidzot meklēt palīdzību krīzes brīdī.

Lai saprastu, kā policijai, bāriņtiesai un sociālajam dienestam labāk sastrādāties šādās situācijās un kā iedrošināt upurus un līdzcilvēkus neklusēt, Tiesībsarga biroja pārstāvji apmeklē institūcijas Latvijas reģionos. Šoreiz eksperti tikās Valmierā.

Valmieras novadā, tāpat kā citviet Latvijā, vardarbība ģimenē ir realitāte, ar kuru ikdienā nākas saskarties atbildīgajiem dienestiem. Visbiežāk tā ir emocionālā vardarbība, kam seko fiziska izrēķināšanās, un nereti šo konfliktu epicentrā vai tiešā tuvumā atrodas bērni. Valsts policijā uzsver, ka pēdējā laikā par vardarbības gadījumiem ģimenē aizvien biežāk ziņo ne tikai paši upuri, bet arī vērīgi līdzcilvēki un kaimiņi.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Rietumvidzemes iecirkņa Prevencijas grupas vecākā inspektore Dace Burberga: “Pienāk zvani par to, ka aiz sienas dzirdami trokšņi vai kliedzieni. Cilvēki pievērš uzmanību aizdomīgām skaņām. Tāpat iedzīvotāji ziņo gadījumos, ja zina, ka konkrētajā ģimenē ir bijuši konflikti un noteikta aizsardzība, bet varmāka tomēr tiek manīts tuvumā. Šādi zvani palīdz mums reaģēt.”

Līdzcilvēku zvans bieži vien var būt pirmais un izšķirošais solis, lai pārtrauktu pāridarījumu un, iespējams, pat izglābtu dzīvību. Speciālisti atgādina: ja situācija ir dramatiska un pastāv draudi dzīvībai, nekavējoties jāzvana policijai pa tālruni 112, kas var pieņemt lēmumu varmāku nošķirt no upura. Tomēr situācijās, kad ir tikai aizdomas vai neziņa, padomu var sniegt pašvaldības sociālais dienests vai bāriņtiesa.

Valmieras novada bāriņtiesas priekšsēdētājs Andris Alpeus: “Informācija pie mums var nonākt arī no kaimiņa, kurš ziņo par situāciju. Sociālais vai bāriņtiesas darbinieks ir tā persona, pie kuras var vērsties droši un saņemt nepieciešamo atbalstu – kaut vai palīdzību juridiski noformēt pieteikumu tiesai par pagaidu aizsardzību.”

Tiesībsarga birojā novērots, ka Latvijas sabiedrība kopumā joprojām ir visai kūtra ziņošanā par nelaimē nonākušiem vardarbības upuriem. Cilvēki bieži baidās, ka paši tiks iesaistīti tiesvedības procesos, neapzinoties, ka tikmēr kāds cits cieš. Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne aicina mainīt šo attieksmi.

“Mums kā līdzcilvēkiem ir jāreaģē, ja ir pamatotas aizdomas, ka kādam dara pāri. Jāsaprot, ka pašvaldības iestādes – bāriņtiesa un sociālais dienests – nav represīvās iestādes. Ir svarīgi informēt, ja, jūsuprāt, notiek kas nelāgs, piemēram, regulāri dzirdama runāšana paaugstinātā tonī vai durvju dauzīšana. Mēs nekad nevaram zināt, kas patiesībā notiek aiz slēgtām durvīm,” saka Ineta Piļāne.

Lai uzlabot cilvēku aizsardzību pret vardarbību, Tiesībsarga biroja speciālisti līdzīgas sarunas jau aizvadījuši ar jomas profesionāļiem Liepājā un Daugavpilī. Šādas tikšanās ļauj apmainīties ar pieredzi par rīcību dažādās krīzes situācijās un veicina iedzīvotāju informētību par iespējām saņemt palīdzību.