Viļānos atklāts jauns katastrofu pārvaldības centrs

Viļānos atklāts jauns katastrofu pārvaldības centrs, kur vienuviet strādās trīs operatīvie dienesti – ugunsdzēsības un glābšanas dienests, neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi un Valsts policija. Tas izveidots, lai uzlabotu reaģēšanas ātrumu un pieejamību plašākā reģionā, kā arī stiprinātu sadarbību ārkārtas situācijā. Šis ir jau 15 šāda veida centrs valstī, bet tuvākajos gados to skaitu plānots palielināt līdz 35.

Turpmāk Viļānos un apkārtnē palīdzība būs tuvāk – visi galvenie operatīvie dienesti  atradīsies vienā ēkā – jaunajā katastrofu pārvaldes centrā. Tas nozīmē ne tikai ērtāku sadarbību ikdienā, bet arī ātrāku reaģēšanu izsaukumos. 

“Principā, 2023. gadā mēs bijām veikuši visai Latvijai riska novēršanu, balstoties gan uz iedzīvotāju skaitu, gan uz notikumu rakstu, gan arī uz infrastruktūru, kas atrodas katrā pat ne novadā, pašvaldībā, bet mēs ņēmām katru pagastu, vērtējām, ņemot vērā deviņus tādus riska avotus, un šeit arī mēs redzējām, ka te ir risks vienkārši kā tāds,” atklāšanas dienā teica Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. 

“Nu, ne tikai Rēzeknes novadam, šeit blakus arī ir Varakļāni vai Madonas novads, un tas ir reģions, kam tiešām šis centrs nodrošina profesionālo pieejamību no visiem dienestiem, kas šeit ir izvietoti. Es domāju, ka, jā, ka šobrīd atrodoties šeit, pierobežā, katrs šāds objekts, tas rada šo drošības sajūtu,” piebilda arī Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Guntars Skudra (JV). 

Jaunais centrs projektēts, īpaši pielāgojot to operatīvo dienestu vajadzībām – sākot no telpu plānojuma līdz aprīkojuma uzturēšanai. Tajā izveidotas atsevišķas zonas ikdienas darbam un darbam pēc izsaukumiem, nodrošinot iespēju gan uzturēt tehniku gatavībā, gan sakārtot aprīkojumu un sagatavoties nākamajām situācijām. 

“Atkarībā no vecajiem, tā sauktajiem, laikiem viss mainās tikai uz labo pusi. Prieks strādāt gan jaunajās telpās, gan ar jauno tehniku. Nu, agrāk mēs izmantojām, nu, kā izmantojām, bija pārsvarā krievu tehnika, ziliņi. Nu, uz doto brīdi mums ir Skania, Mercedes. Ar jauno tehniku var padarīt daudz vairāk,” par jauno tehniku stāstīja Viļānu posteņa vada komandiera vietnieks Vitālijs Meļņiks. 

Jaunais centrs ļauj izvietot vairāk un lielāku tehniku, kas ir būtiski reģionā, kur bieži notiek ugunsgrēki. Ārpus Viļāniem hidrantu tīkls ir ierobežots, tāpēc ugunsdzēsējiem nereti jāizmanto atklātas ūdens ņemšanas vietas. Vienlaikus dienestā uzsver – līdzās infrastruktūras attīstībai nozīmīga ir arī pašu iedzīvotāju atbildība, ievērojot drošības noteikumus un rūpējoties par savu un apkārtējo drošību.

“Respektīvi, lai tad, kad notiek kāds negadījums, mēs nebūtu apmulsuši, lai mēs automātiski jau tās pamatlietiņas zinātu, kas ir mums jāizdara kā cilvēkam, jo katram blakus, kā mēs sakām, nevar nolikt ugunsdzēsēju, glābēju, policistu vai mediķi, tad kaut kur ir tā sabiedrības iesaiste katram indivīdam arī obligāta, es gribētu teikt,” atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. 

Šādi centri Latvijā tiek veidoti kā daļa no vienotas drošības sistēmas, kur dažādi dienesti strādā plecu pie pleca, lai palīdzība pie iedzīvotājiem nonāktu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. Latvijā jau darbojas 15 šādi centri, bet nākotnē to skaitu plānots palielināt līdz 35. Viļānu centrs ir viens no jaunākajiem šajā tīklā, drīzumā šāda veida centra izbūve Latgalē sekos arī Preiļos. 

“Katastrofālās pārvaldības centra mērķis ir izveidot vienotu sistēmu drošībai iekšzemē, lai veicinātu šī kopējā centra attīstību un pilnveidošanu, kas ir viens no mērķiem Eiropas Savienības direktīvā. Savā veidā, lai mēs pilnveidotu vienotu sistēmu, un tādā veidā mēs attīstām visu Latviju ar jauniem katastrofālās pārvaldības centru būvniecības projektiem. Šādā veidā mēs ceram piesaistīt jaunos cilvēkus attiecīgi šiem dienestiem, jo šīs telpas ir jaunas, mūsdienīgas un vērstas tieši uz sabiedrību,” par katastrofu pārvaldības centru mērķiem stāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras Infrastruktūras attīstības departamenta vadītājs Sandis Kārkliņš. 

Jaunu centru izbūve plānota arī turpmāk – līdz pat 2027. un 2028. gadam, tomēr ar to attīstība nebeigsies. Dienestos norāda, ka joprojām ir struktūrvienības, kuru infrastruktūra neatbilst mūsdienu prasībām, tāpēc sadarbībā ar Iekšlietu ministriju tiks meklēti risinājumi un finansējuma avoti, lai turpinātu uzlabot darba apstākļus un stiprinātu drošības sistēmu visā valstī.