No Zemgales līdz Eiropai un tad mājās. Ģederta Eliasa radošais mantojums glabājas Jelgavā

Ģederta Eliasa gleznās ir Zemgales lauku cilvēki un darba ikdiena, portreti, ainavas un drosmīgi sava laika mākslinieciskie meklējumi. Ģederts Eliass bija ne tikai viens no ievērojamākajiem latviešu glezniecības vecmeistariem, bet arī mākslinieks, kura ceļš no dzimtajiem “Zīlēniem” Jelgavas pusē aizveda līdz Briselei un Parīzei. Šodien lielākā daļa viņa apjomīgā radošā mantojuma glabājas muzejā Jelgavā, kas kopš 1975. gada nes mākslinieka vārdu.

Ģederts Eliass dzimis 1887. gada 23. septembrī Jelgavas apriņķa Platones pagasta “Zīlēnos”. Tieši Zemgales vide un lauku dzīve vēlāk kļuva par vienu no būtiskiem viņa daiļrades avotiem. Latvijas mākslas vēsturē Eliass īpaši pazīstams ar zemnieku darba un ikdienas atainojumu, taču viņa radošais mantojums ir ievērojami daudzveidīgāks.

Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs Jelgavā. Zemgales Reģionālās televīzijas foto

Pirmos profesionālos glezniecības pamatus jaunais mākslinieks apguva pie Johana Valtera un Vilhelma Purvīša, bet 1909. gadā devās studēt uz Briseles Karalisko mākslas akadēmiju. Pēc tās absolvēšanas zināšanas papildināja arī Parīzē, vienā no tā laika Eiropas mākslas dzīves nozīmīgākajiem centriem.

Eiropā iegūtā pieredze atstāja pēdas Eliasa rokrakstā. Lai gan viņš kļuvis par vienu no pazīstamākajiem reālisma meistariem latviešu glezniecībā, viņa darbos sastopamas arī fovisma un neoklasicisma iezīmes.

Marija Kaupere, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece darbā ar sabiedrību: “Varētu uzdot jautājumu – ar ko tad Eliass un kāpēc viņš ir tik ievērības cienīgs? Ir taču daudz latviešu mākslinieku. Man šķiet, ka jebkurš cilvēks, kurš ienāk Eliasa zālē, uzreiz pamana vienu lietu. To, ka Eliass ir ārkārtīgi daudzveidīgs.”

Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece darbā ar sabiedrību Marija Kaupere muzeja ekspozīcijā.

Jelgavas Ģederta Eliasa vēstures un mākslas muzeja krājumā vien ir vairāk nekā 700 Eliasa gleznu, bet pastāvīgajā ekspozīcijā iespējams parādīt tikai nelielu daļu no visa mākslinieka mantojuma.

Marija Kaupere, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece darbā ar sabiedrību: “Tas noteikti nav vienmuļi. Te katrs var atrast to, kas viņam vairāk saista, kurš žanrs. Un jāņem vērā, ka tā ir tikai maza, maza daļiņa no tā, kas vispār ir viņa krājumā. Bieži vien ir žēl, ka nevar parādīt vairāk.”

Eliasa darbos īpašu vietu ieņem Latvijas lauku vide un cilvēks tajā. Zemnieku darbs viņa gleznās nav idealizēta dekorācija, jo tajā jūtams fizisks smagums, ikdienas ritms un cieša cilvēka saikne ar zemi. Tieši lauku žanra darbi kļuvuši par nozīmīgu Latvijas glezniecības mantojuma daļu. Un Eliass nepārtrauca meklēt arī vēlākajos dzīves gados.

Marija Kaupere, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece darbā ar sabiedrību: “Eliass pat 60. gados vēl brauc gleznot Staburagu, pirms tas ir appludināts. Un tie darbi, es teiktu, joprojām ir mūsdienīgi.”

Lai gan Ģederta Eliasa dzīves un profesionālais ceļš veda no dzimtās Zemgales uz Eiropas mākslas centriem un vēlāk uz Rīgu, viņa radošais mantojums atgriezās dzimtajā pusē. 1975. gadā Jelgavas muzejam tika piešķirts Ģederta Eliasa vārds, bet vēlāk tā krājumā nonāca gandrīz viss mākslinieka atstātais radošais mantojums. Šodien tieši Jelgava ir kļuvusi par nozīmīgāko Eliasa darbu glabātāju. Vietu, kur viņa gleznas tiek ne vien saglabātas un pētītas, bet arī no jauna atklātas nākamajām paaudzēm.