Gandrīz pirms 90 gadiem ievērojamais antropologs profesors Jēkabs Prīmanis kopā ar kolēģiem un studentiem devās ekspedīcijās pa Latviju, lai veiktu iedzīvotāju mērījumus. Tagad viņa iesākto darbu turpina Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku un studentu komanda profesora Jāņa Vētras vadībā. Šovasar pētnieki viesojās arī Limbažos.
“Mēs veicam Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projektu. Limbažos esam tāpēc, ka 1938. gadā profesora Jēkaba Prīmaņa kolēģi kopā ar studentiem veica pētījumu, kura galvenā doma bija izpētīt Vidzemes jūrmalas iedzīvotājus. Galvenais uzsvars bija uz Vidzemes lībiešiem, taču viņi mērīja pilnīgi visus iedzīvotājus,” stāsta RSU profesors un Jēkaba Prīmaņa Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekta vadītājs Jānis Vētra.
Pētījumā ikvienam interesentam tika veikti vairāki mērījumi, sākot no auguma un ķermeņa proporcijām līdz asinsspiedienam, plaušu veselības rādītājiem, acu biometriskajiem mērījumiem un 3D ķermeņa skenēšanai. Pilngadīgie pēc izvēles varēja nodot arī asins paraugus ģenētiskajiem pētījumiem.
RSU medicīnas studenti Felicita Luīze Kozlovska un Ainārs Roberts stāsta, ka pētījuma laikā tiek noteikts plaušu dzīvības tilpums, acs ābola garums, redzes parametri un asinsspiediens, kā arī tiek ņemti asins paraugi ģenētiskajām analīzēm.
Pētījumā piedalījās dažāda vecuma Limbažu novada iedzīvotāji. Daļa ieradās, lai palīdzētu zinātnei, savukārt citi vēlējās uzzināt vairāk par savu veselību un ķermeni.
“Es sekoju līdzi tam, ka šādi pētījumi notiek arī citviet Latvijā, un ļoti priecājos, kad ieraudzīju, ka tas notiek tepat pie mums. Esmu caur un cauri limbažniece no dzimšanas brīža līdz šodienai, te strādāju un dzīvoju, tāpēc tā bija svēta lieta atnākt un piedalīties,” stāsta limbažniece Ilze.
Viņa atzīst, ka viss process bijis nesāpīgs un ļāvis uzzināt ko jaunu par sevi. Visinteresantākā šķitusi 3D ķermeņa skenēšana.
“Tas bija interesanti, jo sevi pirmo reizi varēja ieraudzīt no visām pusēm. Kad visus limbažniekus saliks kopā, būs interesanti redzēt, kāds izskatās vidējais aritmētiskais limbažnieks,” saka Ilze.
No pētījuma ieguvēji ir ne tikai tā dalībnieki, bet arī topošie mediķi, kuri reālos apstākļos iegūst praktisku pieredzi darbā ar cilvēkiem.
“Tā noteikti ir liela pieredze datu analīzē un cilvēku izvaicāšanā. No medikamentiem, ko cilvēks ikdienā lieto, un saslimšanām, kas viņam bijušas vai ir, var secināt, kā šie dati korelē, piemēram, ar plaušu veselības rādītājiem,” stāsta Felicita Luīze Kozlovska.
Savukārt Ainārs Roberts uzsver, ka topošajiem mediķiem ir svarīgi laikus pierast pie sarunām ar pacientiem un iemācīties radīt drošu vidi situācijās, kurās cilvēks var justies neērti.
Pētījuma laikā iegūtie dati vēl tiks analizēti, tomēr atsevišķas tendences, salīdzinot ar gandrīz pirms gadsimta veikto izpēti, pētnieki novēro jau tagad.
“Viena no kopējām tendencēm ir tā, ka iedzīvotāji kļūst garāki, jo uzlabojas dzīves un labklājības līmenis, kā arī veselības aprūpe. Lai gan mēs to bieži pamatoti kritizējam, veselības aprūpe ir nesalīdzināmi labāka nekā starpkaru periodā, kad tuberkuloze, poliomielīts un citas infekcijas bija ikdienas realitāte. Mums vairs nav tādu uztura problēmu kā toreiz, tāpēc mūsu ģenētiskais potenciāls var izpausties pilnīgāk. Mēs esam garāki, bet diemžēl daudzi no mums ir arī krietni apaļīgāki nekā toreiz,” skaidro Jānis Vētra.
Tieši iespēja salīdzināt mūsdienu datus ar profesora Jēkaba Prīmaņa ekspedīcijās iegūtajiem rezultātiem ir viens no galvenajiem pētījuma mērķiem. To ar interesi gaida arī paši dalībnieki.
“Rezultāti mani nepārsteidza, tie bija apmēram tādi, kādus gaidīju. Process bija interesants, un ir noderīgi uzzināt vairāk par sevi. Visvairāk gaidu kopējos pētījuma rezultātus, lai redzētu, kā cilvēki mainījušies šo 90 gadu laikā. Būs interesanti uzzināt, vai cilvēki kļuvuši garāki vai īsāki un kā kopumā mainījies cilvēks,” saka pāliete Evita.
Limbažos un Salacgrīvā kopumā tika nomērīti 195 iedzīvotāji. Iegūtie dati papildinās Latvijas iedzīvotāju antropoloģisko pētījumu, bet pirmos apkopotos rezultātus pētnieki plāno prezentēt nākamā gada pavasarī.