Līdz vēlēšanām palikušas vairs tikai divas nedēļas, taču vai iedzīvotāji ir izlēmuši, par ko atdot savu balsi?
Valmierā jautājām iedzīvotājiem, vai viņi plāno mērot ceļu uz vēlēšanu iecirkņiem 3. oktobrī. Viedokļi ir dažādi – kamēr vieni to uzskata par savu pienākumu un cītīgi seko līdzi debatēm, citiem izšķirties ir daudz sarežģītāk.
Valmieriete Ailita uzskata, ka piedalīties balsojumā ir katra pilsoņa atbildība: “Nu, tas ir gan pienākums, gan citi par mani varbūt tad kaut ko ievēlēs. Nu, jālasa jau tās viņu programmas, jāklausās, ko katrs stāsta. Tagad taču arī ir televīzijā visu laiku debates, un tad ir par ko domāt.”
Turpretī vaidaviete Daiga Mūkina neslēpj savu vilšanos politiskajos procesos un teic, ka vēlēšanās vairs nepiedalās: “Nezinu, es pēdējos gadus neesmu vispār gājusi. Neredzu nekādas izmaiņas, kas būtu pozitīvākas. Gadu no gada neko nejūtu personīgi. Debatēm sekoju, tajā ziņā man interesē, bet, nu, neredzu, ka te kaut kas mainās. Jo tu vari vēlēt kā gribi, un tad viņi tur atkal sačupojas paši pa savam. Neredzu vispār jēgu.”
Līdzīgās pārdomās ir arī vaidaviete Antra Aldiņa, kura par savu dalību vēl šaubās: “Es domāju vēl, jā. Nu, vajadzētu, droši vien, iet, bet izvēlējusies es vēl neesmu. Man liekas, ka ir grūti, jā. Tam, ko viņi stāsta, visu nevar ticēt.”
Vēl kritiskāks skatījums uz norisēm Latvijā ir valmierietim Raitim, kurš divdesmit gadus mīt Polijā un dzimtenē atbraucis apciemot ģimeni. Viņš neslēpj neapmierinātību ar valsts ekonomiku un sociālo atbalstu, tāpēc balsot neplāno: “Nepatīk te dzīvot. Nav līmenis tāds, lai varētu dzīvot normāli. Kas šajā valstī var būt labs? Jo mūsu pasaule jau ir aizgājusi līdz tādam bezdibenim, teiksim tā, ja godīgi. Ja Latviju aizvērs, tieši tāpat kā Lietuvu aizvērs, robežas ciet un dzelzceļu, tad, nu, es atvainojos, tas būs tiešām 90. gadi atpakaļ. Kur es varētu būt apmierināts ar to, ka imigrantu bērni atbrauc uz tejieni un saņem vairāk naudas nekā manējie? Ka mani bērni nevar dzīvot? Viņš dabū tricārīti, tur sorakovņiku kaut kādu, nu, sorry. Visas valstis apkārt karo par to, un Polija vispār ir viņus paņēmusi pie dziesmas un nedod viņiem to naudu vairāk, tādu kā mums te dod. Bet ja es esmu izaudzinājis savu bērnu, viņš ir šeit piedzimis un saņem 30 eiro, nu, tad nafig. Priekš kam tad dzīvot?”
Pavisam citāds skatījums ir jauniešiem – Vidzemes Augstskolas studenti viennozīmīgi uzskata, ka piedalīties vēlēšanās ir katra pilsoņa pienākums un reāla iespēja ietekmēt norises valstī. Vidzemes Augstskolas studente Elizabete Zariņa norāda, ka rūpīgi vērtē partiju piedāvājumu: “Nu, šobrīd es ļoti pievēršu uzmanību izglītībai, kaut kādām reformām vai viedoklim par izglītību un kā tam vajadzētu izskatīties. Un tāpat arī veselībai, jo tās man ir svarīgas lietas. Izvēli veikt ir grūti, jo katrā partijā dažādiem cilvēkiem viedokļi dalās, protams, un tad ir viens, kura viedoklim es piekrītu, atkal ir tāds, kam ne tik ļoti. Bet, nu, pa lielam izvēle ir skaidra jau.”
Savukārt viņas studiju biedrene Enija Jankoviča uzsver ikviena balss nozīmību: “Es ļoti gaidu vēlēšanas, jo es domāju, ka mana balss arī var ietekmēt kaut ko. Ja nu pietrūkst viena balss, lai neuzvarētu tas, ko es nevēlos? Man ir noteikti tie, kam es nepiekrītu, kas man nepatīk, ko es neatbalstu. Es vispār nesaprotu, kāpēc viņi vēl ir. Un es domāju, ka lielākā daļa jauniešu ies balsot par noteiktu mērķi.”
Cik dažādas ir iedzīvotāju ikdienas pieredzes, tik atšķirīgi ir arī viedokļi par dalību vēlēšanās. Kāda būs reālā aktivitāte un kurš viedoklis gūs virsroku, redzēsim jau balsojuma dienā 3. oktobrī.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Vidzemē" saturu atbild SIA "VIDZEMES TV. #SIF_MAF2026 |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |