Jaunie grozījumi ļaus pieteikties studijām agrāk

Pirms Lieldienām stājušies spēkā jauni grozījumi Augstskolu likumā, kas ļaus uzsākt studentu uzņemšanu jau pirms centralizēto eksāmenu rezultātu saņemšanas. Lai gan izmaiņas apstiprinātas jau tagad, jaunā kārtība stāsies spēkā ar 2026. akadēmisko gadu. Šāda prakse izplatīta ir daudzviet Eiropā. Tomēr viedokļi par šo lēmumu dalās. 

Viesītes vidusskolas 12. klasē mācās 11 skolēni. Un šobrīd jauniešiem viens no aktuāliem ir jautājums, ko darīt pēc skolas absolvēšanas. Simts kilomentru attālumā atrodas Daugavpils Universitāte, savukārt, līdz Rīgai jābrauc nedaudz vairāk – 145 km. Lai arī pagaidām jaunieši vēl nezina, vai izvēle būs par labu galvaspilsētai vai reģioniem, virzieni, ko mācīties gan zināmi. 

“Es domāju studēt universitātē datorzinātņu fakultātē. Tam es esmu jau arī paralēli gājis kursos, tieši par programmēšanu. Un vēl kā otrs variants varētu būt fizikas fakultāte arī Latvijas universitātē,” stāsta Mārcis Adrians Prodnieks, Viesītes vidusskolas 12. klases skolnieks. “Un var apvienot ar studijām, ja tu paraksti zemessardzes līgumu zem dienesta. Un, tad nav tas vesels gads atrauts,” viņš piebilst.  

“Es esmu saistīts ar lauksaimniecību, nodarbojos ar to. Un, ja netieku tur, tad iešu uz armiju,” tā savukārt pauž Viesītes vidusskolas 12. klases skolnieks Kristers Pupelis.

Šogad, septembrī, studentiem, kuri izvēlēsies mācīties augstskolās, uzņemšana notiks pēc ierastās kārtības. Tomēr, sākot no 2026. gada, studentus uzņemt varēs agrāk, vēl nesagaidot centralizēto eksāmenu rezultātus. Taču studiju līgumu būs iespējams slēgt brīdī, kad students būs ieguvis vidējo izglītību un uzrādījis atestātu un sertifikātus. Viesītes vidusskolas vecāki šo iespēju vērtē dažādi.

“No vecākiem dzirdu, ka tas ir 50/50, jo nav zināmi īsti spēles noteikumi, kas notiks, ja tas sertifikāts nebūs tāds, kā es vēlējos, kas notiks ar maniem pieņemtajiem dokumentiem, vai tiešām tikšu uzņemts vai netikšu uzņemts. Un 50 % saka, ka tas ir labi, varēs plānot tālāko vasaru,” saka Sarmīte Ratiņa, Viesītes vidusskolas direktore. 

Ja augstskolas nolems organizēt uzņemšanu pirms centralizēto eksāmenu rezultātu paziņošanas, tām būs jānosaka uzņemšanas kritēriji un kārtība. Piemēram, Vidzemes augstskola joprojām domā vai šo iespēju izmantos, jo saredz gan pozitīvas, gan negatīvas iezīmes grozījumos.

“Es teiktu, ka mēs drīzāk tādā pašā akadēmiskā gada sākumā visticamāk varēsim publiskot lēmumu. Jo šie nosacījumi mums, augstskolām, ir jāpublicē novembrī,” saka Vidzemes augstskolas rektore Agnese Dāvidsone.

Šādi grozījumi Latvijā pieņemti, jo daudzviet ārzemēs jau piemēro šādu praksi. Tā rezultātā daudzi jaunieši izvēlas mācīties ārzemēs, nevis palikt Latvijā. Arī Ogres Valsts ģimnāzijas karjeras pedagoģe Ligita Millere norāda, ka tendence mācīties ārzemēs kļūst aizvien izteiktāka. “Viņi tur saredz plašākas iespējas. Pēc tam darba tirgū labāks atalgojums, kas, manuprāt, ir mīts, bet pie tā mēs strādājam. Un viņi grib ieraudzīt pasauli, paņemt šo pasaules pieredzi ar cerību, ka viņi atvedīs pieredzi uz Latviju un varēs praktizēties un strādāt Latvijā.”

Tomēr karjeras pedagoģe šo iespēju vērtē pozitīvi, uzsverot, ka tā sniegs iespēju jauniešiem paskatīties plašāk, un izsvērt iespēju arī mācīties Latvijā.