Tuvojoties jaunajam mācību gadam, aizvadīts Izglītības un zinātnes ministrijas forums “Latvijas izglītības nākotnei”. Tas ik gadu pulcē ap tūkstoš izglītības iestāžu un pašvaldību pārstāvju, kā arī nozares speciālistu no visas Latvijas. Šogad uzmanības centrā bija izglītības attīstība ilgtermiņā – mūsdienīga pārvaldība, praktiski risinājumi un pārmaiņas, kas mūs sagaida nākotnē.
Kāda būs skola 2050. gadā? Ko un kā tajā mācīsies, un kāda būs skolotāja loma? Par to Izglītības un zinātnes ministrijas ikgadējā forumā diskutēja ap tūkstotis nozares pārstāvju no Latvijas. Šogad galvenais jautājums – kādai jābūt Latvijas izglītībai nākotnē, jo pārmaiņu līdz tam netrūks.
Rolands Ozols, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos, stāsta: “Mums ir pilnīgi skaidrs, ka bērnu skaits jau līdz 2040. gadam būs samazinājies uz pusi. Un mums ne tikai mazliet būs jādomā, bet mums pēc būtības būs jāsaprot, kā palīdzēt pilnīgi katram bērnam. Un līdz ar to šis būs centrālais jautājums. Un no šī skatapunkta mums būs jāsaprot, kā būvēt un veidot visu izglītības sistēmu, lai faktiski mazinātu tādas elastības pārmaiņas no viena ceļa uz citu, lai katrs varētu pārvarēt šīs barjeras. Un mēs to saucam tādā profesionālā valodā – personalizēti izglītības ceļi.”
Lai pārmaiņām sagatavotos laikus, jau šobrīd jāmeklē risinājumi vairākās jomās. Tāpēc forumā notika paneļdiskusijas par konkrētiem izaicinājumiem. Piemēram, vienā no tām sprieda, kā jau agrīnā vecumā pamanīt, vai bērnam nākotnē varētu būt nepieciešams papildu atbalsts.
Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja, skaidro: “Ļoti, ļoti būtiski runāt par to precīzi tā, lai nesabiedētu vecākus, nesabiedētu izglītības iestādes. Tāpēc, protams, jā, tas ir ļoti būtisks jautājums par kuru vajag savlaicīgi komunicēt, ļoti precīzi komunicēt, kas tas ir, lai visi saprot to jēgu, vecāki neatsakās no bērnu skrīninga.”
Lielu interesi dalībnieku vidū raisīja arī diskusija par mākslīgā intelekta lomu skolu ikdienā.
Rolands Ozols, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos, saka: “Te ir gan valsts līmeņa stratēģija, kuru mēs dodam iespēju ieraudzīt un kur mēs virzīsimies uz priekšu, gan arī ļoti praktiski piemēri, piemēram, no Tehniskās Universitātes pētījumiem, kur var redzēt, kā skolotāji izmanto šobrīd, un ko tas nozīmē, ka viņi izmanto mākslīgo intelektu, gan arī, piemēram, no Latvijas Universitātes jūs redzēsiet ļoti praktiskus piemērus, kā izmantot, veidot čatbotus, lai varētu strādāt ar bērniem, kam ir īpašas vajadzības vēl tai skaitā.”
Elīna Juska-Mirbaha, Latvijas Universitātes izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes doktorante: “Respektīvi, mēs veidojam šos asistentus, kas palīdz mums tiešajā darbā, atrodoties klasē. Manuprāt, tur jau rodas tāds krietni lielāks ieguvums, jo līdz ar to mēs varam paralēli mācīt skolēniem šo kritisko izmantošanu, mēs varam rādīt pozitīvus piemērus, ka mākslīgais intelekts patiesībā nav nemaz tik slikts, kā visi to mālē un, ka tam patiesībā ir liels potenciāls izglītībā.”
Inita Ozoliņa, RTU Starptautiskās zinātņu un tehnoloģiju skolas direktora vietniece, saka: “Mums ir pašiem jāmācās, kā ar šo rīku rīkoties. Noteikti arī viena no prioritātēm, kā to pasniegt, kā pareizi lietot arī mūsu skolēniem. Nu, tad arī paklausīsimies, kas tur būs.”
Lai gan daļa dalībnieku atzina, ka būtu vēlējušies vairāk dzirdēt par jaunā mācību gada aktualitātēm, forumu viņi apmeklē ik gadu. Tā esot iespēja ne tikai uzzināt ko jaunu, bet arī satikt kolēģus un apmainīties pieredzē.
Laura Fjodorova, RTU Starptautiskās zinātņu un tehnoloģiju skolas direktore, atzīst: “Protams, šī konference kalpo kā iedvesma. Satiekam kolēģus, izdzirdam par izglītības aktualitātēm un, protams, skatāmies, kas pasaulē jauns.”
Ramina Skuja, Rīgas 75. pamatskolas skolas direktore, uzsver: “Man liekas lielākais ieguvums ir cilvēki, iespējama kaut kāda kopīga sadarbība, domubiedri un, tad kaut kādas idejas, ko mēs kopā redzam, ka mēs ar direktoriem, piemēram, varam kopīgi attīstīt. Un, piemēram, šogad šeit piedalās mani skolotāji, kuri arī dalās ideju stendos par to, kā mēs skolā ieviešam šo jautājumu, kā mēs veidojam latvisko vidi, un tas ir arī jautājums mums par kontaktiem, kurus mēs iegūstam.”
Saskaņā ar ministrijas ilgtermiņa prognozēm šajā mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācīsies nedaudz vairāk par 218 000 skolēnu.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |