“Atverot šo moduli, es redzu, ka pirmā nodaļa ir veltīta vārdu krājumam, īpaši īpašības vārdiem, kas apraksta cilvēka personību,” stāsta Jēkabpils 3. vidusskolas angļu valodas skolotāja Inga Klaucāne.
Tomēr, kā atzīst skolotāja, mācību materiāli nereti ir novecojuši un neatbilst skolēnu zināšanu līmenim. Tādēļ viņa izmanto mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas, lai radītu modernākas darba lapas un pat kontroldarbus.
“Tāpat ir jāpiešaujas pie tā, lai formulētu precīzu pieprasījumu, ko tu vēlies no mākslīgā intelekta,” skaidro Jēkabpils 3. vidusskolas angļu valodas skolotāja Inga Klaucāne. “Bieži vien ar pirmo reizi nesanāk, tad ir jāpārjautā vēlreiz un atkārtoti jāpielāgo, līdz beidzot sanāk tas, ko tu vēlies. Dažreiz izmantoju arī vairākus rīkus vienlaicīgi.”
Inga stāsta, ka mākslīgo intelektu sāka izmantot pirms aptuveni gada. Kādreiz vien kontroldarba sagatavošana aizņēma teju trīs stundas, bet tagad, paļaujoties uz tehnoloģijām, šo laiku izdevies samazināt līdz nepilnai stundai.
“Gatavu materiālu internetā būs grūti atrast, vai arī doties uz bibliotēku un meklēt grāmatās – tas nebūs iespējams,” stāsta Inga Klaucāne. “Savukārt, izmantojot mākslīgo intelektu, tu vari vienmēr būt trendā, runājot par to, kas skolēniem ir aktuāli, tādējādi padarot stundas interesantākas.”
Mākslīgā intelekta iespējas arvien biežāk izmanto arī ķīmijas un bioloģijas stundās, lai sagatavotu uzdevumus un citus mācību materiālus, kas pielāgoti skolēnu interesēm. Tomēr šajos priekšmetos skolotāji biežāk saskaras ar mākslīgā intelekta vājajām vietām.
“Vienmēr jāņem vērā, ka mākslīgajam intelektam var būt kļūdas, un arī ar latviešu valodu tas brīžiem nedraudzējas,” atzīst Jēkabpils 3. vidusskolas ķīmijas un bioloģijas skolotāja Iluta Randoha. “Tulkojumi no angļu valodas mēdz būt ļoti burtiski un neatbilst terminiem, ko mēs izmantojam bioloģijā un ķīmijā. Šodien tieši 12. klases bioloģijas stundā par to pārliecinājāmies. Bija uzdevums par ziedaugu dzimtām, un mākslīgais intelekts halucinēja, iedodot pilnīgi aplamus jēdzienus.”
Pēc rudens brīvlaika Iluta plāno vadīt apmācības citām kolēģēm, kurās izklāstīs, kādas vietnes un rīkus labāk izmantot, lai ātrāk un veiksmīgāk sagatavotos stundai. Tāpat šomēnes nākušas klajā pirmās vadlīnijas mākslīgā intelekta izmantošanai skolās, mudinot ieviest vienotu pieeju šīs tehnoloģijas lietošanā izglītībā.
“Vadlīnijas ietver plašu konteksta izklāstu – kādi riski pastāv izglītībā, izmantojot mākslīgo intelektu, uzsverot, ka cilvēka atbildība ir centrālais elements. Tajās skaidrots, kā izprast, ko mākslīgais intelekts maina izglītībā, kas ir mākslīgā intelekta pratība, un, protams, sniegti arī konkrēti ieteikumi,” informē Latvijas Drošāka interneta centra izglītības darba vadītāja Liene Valdmane.
Liene Valdmane piebilst, ka vadlīnijas radītas tā, lai skolotāji justos atbalstīti un saprastu, kā droši un efektīvi izmantot mākslīgo intelektu. To izstrāde aizņēma teju pusgadu, iesaistot pedagogus un jauniešus, un tās paredzētas ne tikai skolotājiem, bet arī skolas vadībai, skolēniem un viņu vecākiem, lai visās mācību iestādēs būtu vienota izpratne par mākslīgā intelekta ienākšanu mācību vidē.
“Ir dažādi skolotāji, ir dažādas pieredzes,” teic Jēkabpils 3. vidusskolas direktore Ligita Ašnevica. “Iespējams, tie, kuri to ir izmantojuši, saskata plusu tajā, ka var ietaupīt laiku, bet daļai pedagogu ir negatīva attieksme, un viņi to nedarīs.”
Ar vadlīnijām ikviens var iepazīties, apmeklējot Latvijas Drošāka interneta centra mājaslapu.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |