Zemgales reģionā zinātnieki sper nozīmīgu soli augu aizsardzības un klimata ietekmes pētniecībā. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Augu aizsardzības zinātniskajā institūtā “Agrihorts” izveidotas modernas klimata telpas, kas ļauj kontrolētos apstākļos pētīt augu reakciju uz dažādiem vides faktoriem un slimībām. Šie pētījumi nākotnē var palīdzēt lauksaimniekiem labāk prognozēt riskus, pielāgot audzēšanas metodes un nodrošināt stabilākas ražas.
Viktorija Zagorska, LBTU Augu aizsardzības zinātniskā institūta direktore: “Tie ir rudzi, tie ir speciāli saslimdināti.”
Līdz šim laboratorijā pētnieki pētīja augu slimības un to attīstību. Jaunās klimata telpas ļauj spert nākamo soli – radīt dažādus vides scenārijus un pārbaudīt, kā augi uz tiem reaģē.
Kaspars Kampuss, LBTU Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” vadošais pētnieks: “Šobrīd es strādāju pie sadarbības projekta, un kā viens no sākotnējiem mērķiem ir pavairošana. Šeit mums ir unikāla iespēja pārbaudīt šos augus, viņu apsakņošanās spēju kontrolētos apstākļos. Lai mēs varam saprast augu pavairošanās spēju, neatkarīgi no nepārtraukti mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, no kuriem mēs nevaram izvairīties arī parastā siltumnīcā, nemaz nerunājot par lauka apstākļiem. Jo reizēm ir grūti saprast, kas notiek – vai tie augi vispār nevairojas un nesakņojas, vai tomēr vainīgi apstākļi. Tāpēc mums ir būtiski strādāt tieši ar apstākļiem.”
Viena no klimata telpām ir aprīkota ar ARALAB klimata skapju sistēmām, kas ļauj precīzi regulēt temperatūru, relatīvo gaisa mitrumu, apgaismojuma intensitāti un fotoperiodu. Institūtā norāda, ka jaunās iespējas ļaus iegūt precīzākus datus un padziļināti pētīt augu attīstību dažādos apstākļos.
Viktorija Zagorska, LBTU Augu aizsardzības zinātniskā institūta direktore: “Jā, tas mums ļauj modelēt dažādus klimatiskos apstākļus – vai augi tiks turēti pārāk mitros apstākļos, vai nu pārāk aukstos, vai nu pārāk karstos. Un tad arī skatīsimies, kā augi uz to reaģē un ar kādiem līdzekļiem mēs varam tiem līdzēt, lai tie tomēr aug atbilstoši un dotu arī atbilstošu ražu.”
Kaspars Kampuss, LBTU Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” vadošais pētnieks: “Mēs sadarbojamies ar reāliem zemniekiem, kuriem interesē šos augus pavairot un kuriem interesē šos augus audzēt. Jā, piemēram, šobrīd mums gaisa relatīvais mitrums ir noregulēts uz 95%. Tā kā lapainajiem spraudeņiem ir lapas un nav sakņu, tad viņiem vajag augstu mitrumu. Tas nav nekas jauns, bet šeit mums ir iespēja daudz precīzāk šīs tehnoloģijas izmēģināt. Zemās krūmmellenes zemnieki labprāt gribētu audzēt, bet tieši kvalitatīvu stādu ieguve ir problēma.”
Jaunā infrastruktūra būs nozīmīga ne tikai vietējiem pētījumiem, bet arī starptautiskās sadarbības projektos.
Viktorija Zagorska, LBTU Augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts” direktore: “Pārsvarā mēs šobrīd veicam eksperimentus uz lauka vai siltumnīcā. Uz lauka mēs esam atkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem un sezonas. Siltumnīcā mēs varam kontrolētos apstākļos kaut ko darīt, bet temperatūras vienmērība tik un tā nav tik ļoti precīza, un arī gaismas kanāli ir nedaudz citādāki. Bet šajā gadījumā temperatūras sadalījums klimata skapjos ir plus mīnus 0,3 grādi, kas ir ļoti precīzi. Mēs varam ļoti precīzi pateikt, kad visi augi atrodas identiskos apstākļos, ka tos nav ietekmējuši ārējie faktori. Papildus mēs varam to darīt arī ziemas apstākļos, kad āra apstākļi mums to neļauj darīt.”
Institūtā norāda, ka klimata telpu izveide īstenota, izmantojot publiskā pētniecības infrastruktūras finansējuma instrumentus, ar mērķi stiprināt mūsdienīgu, starptautiski salīdzināmu pētniecības vidi un veicināt augstas kvalitātes datu ieguvi eksperimentālajos pētījumos.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |