Pārmaiņas sagaida arī profesionālās izglītības iestādes

Šajā mācību gadā vispārējā izglītībā sākta īstenot “Programma skolā”, bet pārmaiņas plānotas arī profesionālās izglītības iestādēs. Domājot par Kandavas tehnikuma Saulaines teritoriālo struktūrvienību, izglītības un zinātnes ministre kopā ar pašvaldību pašreiz saredz vairākus scenārijus.

Nākamajos piecpadsmit gados audzēkņu skaits būtiski samazināsies ne tikai vispārējā, bet arī profesionālajā izglītībā, tāpēc jau šobrīd tiekot domāts par profesionālās izglītības skolu reformu, kas nozīmē arī skolu tīkla sakārtošanu.

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV): “Ja mēs runājam par profesionālo izglītību, tad šeit būs jārunā par tādu finansēšanas modeli, kas ir līdzīgs kā augstskolām. Mēs no savas puses definējam tādu kā valsts pasūtījumu, kas ir sasaistē ar darba tirgus vajadzībām un prognozēm, un nosakām sasniedzamos rādītājus. Atbilstoši tam skola veido arī savu piedāvājumu.”

Saulaines tehnikums Bauskas novadā būtiskas pārmaiņas piedzīvoja pirms desmit gadiem, kad tas kļuva par Kandavas tehnikuma Saulaines teritoriālo struktūrvienību. Audzēkņu skaits Saulainē pašreiz esot diezgan stabils, veikti arī dažādi infrastruktūras uzlabojumi, tomēr gaidāmā reforma viešot bažas, stāsta Kandavas tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības vadītāja Iveta Leitlante.

“Mēs cenšamies. Darba tirgu nevar nodrošināt tikai ekselences centri. Mēs skatāmies, ko vairāk reģionālajā kontekstā vajag uzņēmējiem, un arī mēģinām noturēt tās profesijas, jo tās ir nepieciešamas. Vairāk audzēkņu vajag, bet kamēr “nauda seko skolēnam”, arī vidusskolas vēlas sev audzēt audzēkņu skaitu. Es būšu godīga, mēs ne vienmēr no pamatskolām saņemam tādus labi apmācītus bērnus. Mēs cenšamies viņus pilnveidot un papildus izglītot,” uzsver Iveta Leitlante.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Mārtiņš Cimmermanis, kurš ir arī Bauskas novada domes deputāts (ZZS) uzskata, ka profesionālās izglītības attīstībā ir divi mīnusi – daļa profesionālās izglītības iestāžu ir Izglītības ministrijas, bet daļa Zemkopības ministrijas paspārnē, bet starp tām neesot sinerģijas.

“Latvijā ir milzīgs mīnuss, kur profesionālās skolas zaudē vidusskolām – mobilitātes neesamība. Jaunietim, lai, piemēram, brauktu mācīties uz Smilteni, kur ir vienīgā skola veterinārijā, vajadzīgi milzīgi resursi, vismaz 400-500 eiro mēnesī, lai vecāki varētu atļauties sūtīt bērnu uz tālu novadu mācīties,” uzskata Mārtiņš Cimmermanis.

Jautājums par profesionālās izglītības nākotni Saulainē bija iekļauts arī nesenajā izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes (JV) reģionālajā vizītē Bauskā: “Šeit ir pāragri runāt par to, kāds ir iespējamais scenārijs, jo lielā mērā arī pašai skolai ir jāsaprot, vai tā iet uz šaurāku specializāciju, koncentrējas uz lauksaimniecības nišu, šajā gadījumā domājot gan par profesionālās vidējās izglītības piedāvājumu, gan tālākizglītību, kļūstot par tādu reģionālu kompetenču centru lauksaimniecībā, vai skola saglabā sazarotāku piedāvājumu sadarbībā ar pašvaldībām.”

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (NA): “Man vēl padomā ir arī trešais scenārijs, bet kamēr nebūs skaidrības visos scenārijos, es atbildi nesniegšu.”

Plānots, ka profesionālās izglītības reforma jāveic nākamajos divos gados.