Ar pirmatskaņojumu Mazirbes dievnamā atklāj lībiešu svētkus

Talsu novadā Mazirbes evanģēliski luteriskajā baznīcā izskanējis lūgšanu cikla pasaules pirmatskaņojums no Jāņa Prinča grāmatas “Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas”. Šogad darbam aprit 180 gadi, tomēr tikpat nozīmīgs šis koncerts ir arī jaundarba autorei Terēzei Tīrmanei, kura šo dzejoļu krājumu ietērpusi īpašās korim veltītās melodijās.

Dzejnieka radītie darbi, kas nav vienkārši mūsdienu cilvēka ausij, bet ārkārtīgi īpaši un unikāli, bijis radošs impulss arī režisorei un kopumā visai komandai. 

“Pirms dažiem gadiem es sapratu, ka man tā lībiskā stīga, kas ir manā dzimtā, sāk interesēt arvien dziļāk un arvien vairāk, un es gribu kaut ko dot arī no sevis, lai stiprinātu lībiešu kultūru. Un šajā gadījumā, es teiktu, ka tas ir arī Jāņa Prinča materiālā. Viņš ir apsolījis Dievam, ka, ja viņš izglābsies, viņš uzrakstīs dzejoļus, un viņš uzrakstīja dzejoļus. Tas ir tāds kā piemērs, ka mēs izdomājām, ka mēs gribam koncertu un mēs to uztaisījām,” atzīst koncerta režisore Inita Pelse. 

Vēlme atdzīvināt aizmirstos dzejoļus vēstures lapās iezīmēsies reizē ar vēl kādu īpašu cilvēku.

“Meklējām, kas tad varētu būt šīs mūzikas autors un korāļu aranžētājs. Un tā pavisam nejauši mēs satikāmies arī ar Terēzi, un Terēze ir mūsu kora dziedātāja. Un kurš tad vēl labāk pazīst savu kori, ja ne tas, kurš arī dzied!? Viņa jau zināja to drēbi, ko koris var, kādas ir kora iespējas. Viņa zināja, kādi ir soprāni, kādi ir alti, un tas, man liekas, bija tas, kāpēc arī šis cikls viņai tik ļoti izdevās,” stāsta koncerta mākslinieciskā vadītāja, diriģente Rudīte Tālberga.

Šis cikls ir talantīgās Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas audzēknes Terēzes Tīrmanes pirmā lielā iespēja aranžēt dziesmas korim.

Jaundarba autore, flautiste Terēze Tīrmane: “Pirmā iespēja aranžēt kādam koncertam, jo es līdz šim biju aranžējusi tikai mācību nolūkos. Piedāvāju Rudītei ar domu, ka es gribēju pamēģināt kaut ko korim, bet beigās Rudīte man piedāvāja jau iespēju rakstīt tieši šim koncertam. Tas ir ļoti svarīgi. Es ļoti novērtēju viņas uzticību, ka viņa bija gatava man uzticēties, nezinot, kā es aranžēju un kas no tā var sanākt.”

Cik daudzkrāsaina un daudzšķautņaina ir pati Terēze, tik arī cikls ir ļoti daudzveidīgs un krāsains.

“Jā, mēs mācījāmies, mums Valts Ernštreits ierakstīja ierakstu ar pareizu izrunu, un mēs visi uz austiņām klausījāmies, mācījāmies, apguvām, arī mēģinājumos runājām līdzi. Bija sarežģīti. Īpaši tiem solistiem, kuriem teksti bija jāiemācās no galvas,” stāsta Rudīte Tālberga. 

“Tā mums bija attālināta sadarbība ar kori “Venda”. Faktiski es viņiem palīdzēju gan ar pašiem lībiešu tekstiem, gan arī nedaudz ar izrunu, jo lībiešu valodā, kā mēs zinām, katru dienu nevienam nesanāk runāt,” piebilst Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits.

Valtam Ernštreitam koncerts vēl īpašāks, jo Jānis Princis bijis viņa vecvecvectēvs.

Valts Ernštreits: “Tā laikam ir pirmā reize, kad Jāņa Prinča rakstītā dzeja tiek atskaņota tā, kā viņš bija iecerējis. Jo visi tie Jāņa Prinča dzejoļi, kas ciklā bija, arī rakstīti kā baznīcas dziesmas savā laikā. Tas ir ne tikai lībiešu pienesums, bet Jānis Princis bija faktiski viens no pirmajiem latviski rakstošajiem dzejniekiem. Manuprāt, šis ir tāds ļoti labs piemineklis, kurš, es ceru, skanēs citur un daudz.”