“Disnejlenda”, kas nav domāta bērniem

Kurš teicis, ka dziesmas par mikimaušiem piemērotas tikai bērnu auditorijai? Arī pieaugušie ar platu smaidu sejā taču apmeklē Disnejlendu! To savulaik pamanīja arī Guntis Veits ar rokbrigādi “Credo”, kuras “Disnejlenda” kļuva par hitu tieši ballītēs, kas nebūt nebija domātas bērniem.

Uz regeja ritmu bāzes radītā dziesma Guntim Veitam 1984. gadā tapa ar Dagnijas Dreikas-Matules vārdiem. Mūzikas autoram gluži vienkārši iepaticies mazliet naivais un jancīgais, bet arī mīlīgais dzejolis, un tapusi attiecīga melodija. Tās bērnišķīgi mulsinošais šarms pielipa arī kausītājiem, un dziesma sasniedza ceturto vietu “Mikrofona” aptaujā, uzsākot tā arī nebeigušos ceļu pie visdažādāko paaudžu klausītājiem. Rakstnieces, dzejnieces un tulkotājas Dagnijas Dreikas-Matules vārds autoru sadaļā lasāms arī pie citiem hitiem – Raimonda Paula “Sikspārņa Fledermauša šūpuļdziesma” un “Undīne”, Aleksandra Kublinska “Zemeņu lauks”, Borisa Rezņika “Pasaule, pasaulīt” un “Es neesmu Džeina Fonda”, Imanta Pauras “Piezvani man” un vēl citiem.

Proti, 1979. gadā. “Credo” dibināja no “Līviem” aizgājušais basģitārists Valdis Skujiņš, pieaicinot talkā Liepājas skolasbiedrus. Tiesa, nosaukums “Credo” gan tika pieņemts tikai neilgi pirms Gunta pievienošanās, jo pirmajos pastāvēšanas gados tas vienkārši bija kokapstrādes kombināta “Baltija” vokāli instrumentālais ansamblis. Tika uzsākta sadarbība ar Raimondu Paulu un par pirmo “Credo” superhitu kļuva roķīgā “Ziņģe par bailēm”. Roķīguma devu grupā krietni paspilgtināja ģitārista Armanda Alkšņa pievienošanās.

Sekoja hiti “Meitene ar kallu ziediem”, “Rozīt’ mana nātru dārzā”, “Kad nekas nav palicis tevī” un vēl daudzi citi, bet grupa devās koncertturnejās ārpus Latvijas. Turklāt ne tikai austrumu, bet arī rietumu virzienā, uzstājoties Polijā un Vācijas austrumdaļā, kā arī dienvidu virzienā, priecējot publiku ne tikai Lietuvā, bet pat Āfrikas valstī Kongo! Interesanti, ka “Credo” savulaik radījuši arī monumentālu dziesmu ciklu – Hirosimas un Nagasaki atomsprādzienu upuriem veltīto “Melnais kliedziens”, kurā dzirdamas arī instrumentālas kompozīcijas.

Astoņdesmito gadu beigās grupas popularitāte noplaka, tā pajuka, lai ar jaunu joni atgrieztos pēc 10 gadiem, izdodot labāko dziesmu kompaktdisku un metoties labi apmeklētā Latvijas koncerttūrē. Radās jaunas dziesmas, jauns sastāvs, un “Credo” bija gatavi jaunai tūkstošgadei. Ambīcijas bija lielas, grupa ar “Citu tautas dziesmu” pat iekļuva Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases finālā. Savukārt Latvijas Radio 2 dziesmu aptaujas “Muzikālā banka” TOP 10 nonāca cits “Credo” hits – “Tur aiz mākoņiem ir saule”.

Pilna intervija ar Gunti Veitu no grupas “Credo”

#SIF_MAF2026

Guntis Veits un “Credo” allaž balansējuši starp Liepājas roka tradīcijas saglabāšanu un ļaušanos jaunām muzikālajām vēsmām. Tā 2005. gadā tapa albums kopā ar dziedātājām Candy un Aisha, kuras šodien labāk zināmas kā Liene Greifāne un Aija Andrejeva. Viens no grupas jauno laiku spožākajiem mirkļiem bija uzstāšanās 27 000 skatītāju Ogres estrādē 2006. gada vasarā. 2024. gadā “Credo” ar vērienīgu Latvijas tūri atzīmēja 50 gadu jubileju, noslēdzot svinības VEF Kultūras pilī.

Savukārt raidījuma 2. daļā jaudīga tikšanās ar plašākai auditorijai zināmo grupas “Astro’n’out” solisti Māru Upmani-Holšteini. Šoreiz runāsim par viņas jauno projektu MAARMAAR, kurā Māra debitē kā solomāksliniece elektroniskās mūzikas žanrā.

2025. gadā MAARMAAR izlaida pirmos divus singlus “Apokaliptiskas atmiņas” un “Villa Bali”. Interesanti, ka “Villa Bali” mūzikas radīšanā jeb semplošanā piedalījusies arī Māras meita Ronja. Raidījumā apspriestā dziesma “Pusmūža krīze” klajā nāca kā trešais MAARMAAR singls. Iespējams, jau drīzumā klajā nāks arī albums ar tādu pašu nosaukumu, jo Māra atzīst, ka sakrājies daudz dziesmu skiču.

Pilna intervija ar MAARMAAR

#SIF_MAF2026

Šogad MAARMAAR bija nominēta mūzikas nozares balvai GAMMA kategorijā “Gada mākslinieks elektroniskās deju mūzikas žanrā”.