Rēzeknē nupat aizvadīti pirmo plašāko Jaunatnes Dziesmu un sporta svētku simtgades pasākumi, kuros ietilpa gan jauno dizaineru modes skate, gan koru un tautas deju dejotāju koncerts, gan saīsināta formāta konference ar nosaukumu “Ceturtdaļkonference”, kurā tika plašāk runāts par svētku ietvaru no vēsturiskā dziesmu svētku norises, etnogrāfiskā un mūsdienu apģērba dizaina viedokļa.
Konferenci atklāja vēsturnieks Vladislavs Malahovskis ar stāstu par Dziesmu svētku tradīciju Latgalē, mēģinot saprast, kuri tad īsti ir bijuši pirmie Dziesmu svētki šaipus, jo arī Daugavpilī šogad tiks atzīmēta Latgales Dziesmu svētku simtgade, lai gan, spriežot pēc esošajiem datiem, pirmie plašākie Dziesmu svētki Daugavpilī aizvadīti vien 1929. gadā.
Dr. hist. Vladislavs Malahovskis, Latgales kultūrvēstures muzeja pētnieks:
“Dziesmu svētku tradīcija kā tāda ir cieši saistīta ar tautas atmodu, un te runa vairāk ir par Baltijas guberņām, Vidzemes, Kurzemes guberņām Krievijas impērijas laikā, kur mēs zinām, ka iesākās šī tradīcija. Latgale tai pievienojās vēlāk, kam ir savi vēsturiskie apstākļi – rusifikācijas politika, drukas aizliegums, kas uz četriem gadu desmitiem aizkavēja Latgales kultūras attīstību.
Protams, ka dzied visas tautas, arī mēs, latvieši, dziedam.
Tas ir viens no mūsu latviskās identitātes būtiskajiem balstiem, jo Dziesmu svētki notika arī svešumā, emigrācijā arī pēc Otrā pasaules kara.
Vēsturē ir tā, ka bieži vien noteikt sākumu ir ļoti grūti, bet, kā raksta muzikoloģe Ilona Rupaine, Latgales presē nākamie, 1929. gada Dziesmu svētki minēti kā pirmie, tāpēc hronoloģija ir ļoti sarežģīta, jo arī pirms 1925. gada notika Dziesmu svētki, bet mazākā apmērā. Ilona Rupaine argumentē, ka hronoloģija veidojusies, balstoties uz svētku mērogu un nozīmi. Sanāk, ka Latvijā līdz Otrajam pasaules karam notikuši pieci Dziesmu svētki.
Pēdējie, vispazīstamākie, ar traģisku pieskaņu notika Daugavpilī 1940. gada 16. jūnijā.
Tālāk saskaņā ar šo hronoloģiju nacistu okupācijas laikā, kā mēs zinām, Dziesmu svētkus rīkot bija atļauts, un nākamie notika padomju okupācijas laikā, kas bija cieši saistīts ar 1958. gadā notikušo Latgales nedēļu decembrī Rīgā. Pēc centrālās varas lēmuma bija nolemts attīstīt arī šo tautisko pieskaņu.
Tālāk Latgale no šīs aprites iziet, jo arī pēdējais latgaliski drukātais kalendārs, ja nemaldos, iznāk ap 70. gadiem. Tālāk viss, kas saistīts ar latgalisko, padomju Latvijā nebija nekādā veidā atbalstīts, gluži otrādi, tika radīta apziņa, ka tas ir kaut kas slikts.
Nākamie Dziesmu svētki notiek jau pēc neatkarības deklarācijas pieņemšanas, 1990. gadā.
Šī tradīcija ir ārkārtīgi sena, lai gan no dziesmu viedokļa Latgalē senāka ir sakrālo dziedājumu tradīcija, maija dziedājumi pie krustiem, kas notiek vēl šodien. Bet kad laicīgie kori parādās Latgalē?
Par pirmo laicīgo kori Latgalē tiek uzskatīts Bērzpils pagasta Beņislavā 1875. gadā dibinātais Cimzes skolotāju semināra absolventa Andreja Lesnieka (?-1919) koris. 1880. gadā koris tiek izveidots arī Strūžānos, bet 1890. gadā – Tilžā.
Mēs zinām, ka latgaliešu nacionālā atmoda sākās ārpus Latgales, Sanktpēterburgā, un 1893. gadā nodibinātā muzikāliskā biedrība bija tā vieta, kur latgaliešu zēni apsprieda arī administratīvi politiskās lietas, bet tur arī bija koris. Kaut kur arī minēts, ka ap 1908., 1909. gadu Rēzeknē veidots laicīgais koris. Jau 1910. gadā latgalieši piedalās 5. vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā, kas ir pirmais pieteikums no Latgales.
Uzplaukums, protams, ir 20. gadsimta 20. – 30. gadi, neatkarīga Latvijas valsts. Liela loma te bija gan Daugavpils Valsts skolotāju institūtam, gan Rēzeknes Valsts skolotāju institūtam, kur bija kori un kur šo tradīciju ļoti attīstīja.
Viss notika Rēzeknes pilsētas stadionā. Tolaik tā bija ļoti plaša teritorija, kur starpkaru periodā notika visi masu pasākumi.
Ja runājam par 1925. gada svētkiem Rēzeknē, virsdiriģenti šajos svētkos gan nav bijuši no Latgales, jo tolaik vēl trūka latgaliešu inteliģences pārstāvju. Laikā, kad citviet Latvijā šī inteliģence jau bija radusies, latgalieši bija vēl studenti, un šis tukšums tika aizpildīts ar cilvēkiem no pārējās Latgales. Mūsu pašu Jānis Ivanovs, ja nemaldos, 1924. gadā vien pats kļuva par konservatorijas studentu.
Kopumā tika dziedātas 25 dziesmas, no kurām 13 bijušas latgaliešu dziesmas, latgaliešu valodā. Visos pasākumos starpkaru Latvijā arī tika dziedāta himna, un tā parasti tika dziedāta trīs reizes, ja kaut kas bija nozīmīgs, tad pat vairāk reizes.
Notika arī vingrotāju sacensības.”
Ja skatāmies pilno ar Dziesmu svētkiem saistīto hronoloģiju Latgalē, tā izskatās sekojoši:
1880. gada 17. jūnijs – II Vispārējie latviešu Dziesmu svētki: Latgalē atsevišķas koru aktivitātes
1888. gada 18. jūnijs – III Vispārējie latviešu Dziesmu svētki: Dziesmu svētku kustībā iekļaujas arī Latgale
1895. gada 27. jūnijs – IV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki: Latgales aktivitātes
1910. gada 18. jūnijs – V vispārējie latviešu Dziesmu svētki: Latgales kori pirmo reizi Dziesmu svētkos
1925. gada 17. maijs – Rēzeknē notiek pirmie plašākie Latgalē dziesmu svētki: I Latgales Jaunatnes Dziesmu svētki
1926. gada 19. jūnijs – VI Vispārējie Dziesmu svētki: piedalās arī Latgale
1927. gada 21. maijs – Latgales Jaunatnes Dziesmu svētki Rēzeknē
1929. gada 2. jūnijs – II Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī, arī pirmie Dziesmu svētki Daugavpilī
1931. gada 15. augusts – Aglonā notiek Latvijas Katoļu jaunatnes biedrības (LKJB) pirmie Dziesmu svētki
1933. gada 28. maijs – Rēzeknē notiek Latgales apgabala Dziesmu svētki
1933. gada 6. augusts – Ilūkstes apriņķa pirmie Dziesmu svētki: Valsts prezidents A. Kviesis apmeklē Daugavpili un Jeruzalemi pie Daugavpils
1935. gada 29. maijs – Latgales atbrīvošanas 15. gadadienas svinības Rēzeknē: Latgales Dziesmu svētki, grāmatu izstāde un valsts prezidenta vizīte
1936. gada 15. maijs – Novada Dziesmu svētki Daugavpili
1936. gada 21. jūnijs – 1. Jaunlatgales apriņķa Dziesmu svētki: pirmie svētki un tradīcija
1937. gada 1. augusts – II Jaunlatgales apriņķa Dziesmu svētki
1938. gada 16. jūnijs – IX Vispārējo latviešu Dziesmu svētku kopkoru koncertā skan daugavpilieša dziesma, 1938. gada 17. jūnijs – “Dziesmu karā” godalgots Daugavpils koris
1939. gada 13. oktobris – lēmums par Latgales 1940. gada Dziesmu svētku rīkošanu
1940. gada 15. jūnijs – Daugavpilī, Stropu estrādē norit Latgales Dziesmu svētki
1943. gada 20. jūnijs – Balvos notiek Ziemeļlatgales Dziesmu svētki
1943. gada 2. jūlijs – Daugavpilī notiek II Latgales Dziesmu svētki
1950. gada 15. jūlijs – tiek rīkoti Grīvas Dziesmu svētki
1959. gada 19. jūlijs – Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī
1970. gada 10. oktobris – Toronto (Kanāda) notiek Pirmie Latgaļu Dziesmu svētki
1972. gada 8. jūlijs – ceļā uz Latvijas Dziesmu svētku simtgadi: zonālie Dziesmu un deju svētki Daugavpilī
1973. gada 17. augusts – Daugavpils Pedagoģiskā institūta kora panākumi Dziesmu svētkos
1975. gada 5. jūlijs – Daugavpils 700. gadadienas svinības un citas nozīmīgas jubilejas
1990. gada 26. maijs – atjaunotās Latvijas pirmie Dziesmu svētki – Latgales Dziesmu svētki
2006. gada 27. marts – godalgoti Latgales Dziesmu svētku organizētāji
2013. gada 29. jūnijs – XXV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki: Daugavpils vīru kora atzinība Koru karos
2014. gada 26. jūlijs – XIII Latgales novada senioru Dziesmu un deju festivāls
2014. gada 27. jūlijs – 17. Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki „Gaudeamus” Daugavpilī. (latgalesdati.du.lv).
Par 1925. gada Dziesmu svētkiem Rēzeknē avotos minēts sekojošais:
“Latgales dziesmu un jaunatnes vingrošanas sporta svētki Rēzeknē noris 17.-18. maijā. Tajos piedalās pamatskolu, vidusskolu, baznīcas un kultūras organizāciju 50 kori, ap 2000 dalībnieku un 5000 viesu. Dalībnieki apvienoti divos koros – vidusskolu, biedrību, baznīcu koris un pamatskolas koris. Virsdiriģenti – Artūrs Bobkovics, Valdemārs Pauliņš, Nikolajs Vidulejs. Svētki ilgst divas dienas. Pasākuma sākumā Latvijas himna dziedāta trīs reizes. Svētkus atklāja Valsts prezidents J. Čakste, bija ieradies Ministru prezidents H. Celmiņš, ārlietu ministrs Z. Meierovics. Svētku laikā (16.-19.maijs) darbojās Franciska Varslavāna un Alberta Filkas gleznu izstāde. Laikraksti ziņoja, ka laika apstākļi bijuši nelabvēlīgi, tomēr skatītāju bija daudz ieradušies. Pēc S.Seiļa atmiņām: F. Trasuns bijis neapmierināts, jo maz skanējušas latgaliešu dziesmas. Literatūrā dēvēti par Pirmajiem Latgales dziesmu svētkiem. Ir ziņas, ka svētkos piedalījušies arī kori no Daugavpils. Pasākums finansēts no valdības puses (lēsts ap 450 tūkst. rbļ). Svētku rīkošana bija iecerēta jau 1924. gadā, bet tā viewtā Rēzeknes pilskalnā 1924. gada 1. jūnijā notika latviešu skolu jaunatnes dziesmu svētki.ar 200 koristiem, 19 nodziedātajām dziesmām. BIja ierīkotas sēdvietas 1500 skatītājiem. Otrie Latgales dziesmu svētki notika Daugavpilī 1929.gada 2.jūnijā.” (latgalesdati.du.lv)
Domājot par Latgales pirmo plašāko Jauniešu Dziesmu un sporta svētku simtgadi, “Ceturtdaļkonferencē” tika diskutēts arī kāds jautājums.
Te vienota atbilde netika noskaidrota – lai gan Dziesmu svētku tradīcija esot radusies kā tautas kustība pretim brīvībai, apvienojot latviskās identitātes vērtības, gadiem ejot, tradīcija ir attālinājusies no tautas un komercializējusies, kam ir gan labā puse – svētku uzvedumu un koncertu augstā mākslinieciskā kvalitāte, kas kalpo kā Latvijas vizītkarte arī ārpus valsts robežām -, gan arī otra puse – svētkos netiek iesaistītas tautu masas, attiecīgi tradīcijas aiziet prom no lielas latviešu daļas, kas profesionālajos kolektīvos nedarbojas.
Jūnijā ar Latgales Dziesmu svētku simtgadi saistīti pasākumi turpināsies Daugavpilī, kur pēc pirmajiem šādiem svētkiem Rēzeknē 1925. gadā attīstījās Latgales Dziesmu svētku tradīcija.