Vai mūsdienu sabiedrība, kas orientēta uz panākumiem un pašrealizāciju, vēl spēj saredzēt otru cilvēku sev blakus? Par to savā jaunākajā lugā “Egomaniaki” runā dramaturgs Artūrs Dīcis. Šovakar šis stāsts par diviem trīsdesmitgadniekiem piedzīvo pirmizrādi Valmieras drāmas teātra Apaļajā zālē, režisora Reiņa Suhanova redzējumā.
Izrādes galvenie varoņi ir Kortnija – bērnu grāmatu autore – un Ārons, kurš ir modelis. Abi tēli atrodas sarežģītā dzīves posmā: viņi it kā jau ir šķīrušies, tomēr joprojām jūtas iesprostoti neatrisinātās savstarpējās attiecībās. Mēģinot “salikt visu pa plauktiņiem”, pāris dodas pārgājienā uz mežu, taču šis ceļojums izvēršas par emocionālu lādiņu pilnu konfrontāciju.
Valmieras teātra aktieris Aksels Aizkalns norāda, ka dramaturgs Artūrs Dīcis trāpīgi aprakstījis šo duālo situāciju – kamēr viens no partneriem mīl un vēlas attiecības glābt, otrs mīl, bet tieši šī paša iemesla dēļ vēlas šķirties. Aktieris skaidro, ka varoņi viens otra drāmu “paspilgtina”, un tieši no viņa atveidotā Ārona nāk vēlme visu saglabāt, kamēr Kortnijas motivācija pierist šim pārgājienam paliek atvērts jautājums skatītājam.
Melnā komēdija par ego
Režisors Reinis Suhanovs kopā ar radošo komandu kamerizrādē meklē atbildes uz jautājumiem, kas ir svarīgi mūsdienu trīsdesmitgadnieku paaudzei. Režisors uzsver, ka izrādē atspoguļots izmisums un vēlme būt novērtētam un atrasties uzmanības centrā, kas nereti noved pie tā, ka mēs “sabradājam” cilvēku, kurš ir mums blakus. Lai gan “Egomaniaki” ir melnā komēdija un daudzas varoņu problēmas ir šķietami sīkas, Suhanovs saredz tajās biedējošas paralēles ar lielo pasaules politiku un starptautiskajām attiecībām, mudinot katru skatītāju sevī “izklaušināt” apslēpto egomaniaku.
Izrāde “Egomaniaki” Valmieras teātrī.
Aktrise Anna Nele Āboliņa papildina, ka tieši attiecībās ar otru vislabāk var novērot robežu starp veselīgu pašapziņu un toksisku egoismu. Viņasprāt, esot vienatnē, savas personības “asumus” un robežas sajust ir grūti, bet otrs cilvēks kļūst par spoguli, kurā šīs īpašības skaidri izgaismojas.
Starp paralēliem monologiem un hip hopu
Iestudējumā skarbi tiek skarta arī tēma par jauno cilvēku nevēlēšanos radīt pēcnācējus, liekot aizdomāties – vai bērnu laišana pasaulē nav tikai vēl viena egoisma izpausme sevis turpināšanai. Valmieras teātra Apaļā zāle skatītājiem sniedz unikālu iespēju būt teju līdzdalīgiem varoņu dialogā, kas patiesībā izvēršas par diviem paralēliem monologiem, kuriem neizdodas satikties.
Aksels Aizkalns atzīst, ka atrašanās konstantā dialogā bez reālas “satikšanās” aktieriem ir liels profesionāls izaicinājums. Tāpat izrādi papildina Helvija Finķa un Zelmas Jēgeres jeb Viņas radītās dziesmas hip hopa žanrā. Aktieris uzsver, ka šis muzikālais materiāls ir ārkārtīgi sarežģīts, un viņam tā ir pirmā pieredze ar tik specifisku muzikālo izpildījumu uz skatuves.
“Egomaniaki” nav tikai stāsts par vienu pāri. Tas ir aicinājums ikvienam aizdomāties, kur beidzas personīgā brīvība un kur sākas otra cilvēka vajadzības.