Saiets “Trejdeviņi” šogad notiek jau desmito reizi, pulcējot apmēram 160 dalībniekus no dažādiem Latvijas novadiem, kā arī ārvalstīs dzīvojošos latviešus. Tā mērķis – veidot vidi, kurā cilvēki dažādās paaudzēs var piedzīvot latviskumu caur senču prasmēm, dzīvesziņu un kopā būšanu. Jau septīto reizi saiets norisinās Limbažu novadā – viesu nama “Meža salas” teritorijā, kur dalībnieki nedēļu dzīvo kopīgā ritmā.
Nedēļas struktūra saietā ir skaidri sadalīta – rīti iesākas ar ritu, pēc tam seko laiks “ciltīs”, bet vakaros – lielā saime.
“Kas mums asociējas ar ritu? Mēs jau, izsakot to un klausoties tā skanējumu, sajūtam ritējumu – tas nes mūs uz priekšu, kaut kāds ritējums notiek – diena iesākas, saulīte sāk ritēt, un mēs visi esam pamodušies un gatavi pirmajiem darbiem. Kā mēs zinām, no rīta prāts ir atvērts, domas ir gaišas, rokas ir atpūtušās, un mēs varam sākt gan fiziski strādāt, gan aktīvāk darbināt savu prātu. Tas tik vienkārši ir,” saka saieta darba grupas pārstāve Inese Krūze.
Zāļu sieva no ventiņiem Līga Reitere atzīst, ka šajā nometnē viņai patīk dienas ritms: “No rīta es varu ritēt es pats. Es atrodu meistaru, pie kā mācos – es ritu es pats. Bet pēc pusdienām es piedalos ciltī, un tā jau ir tāda savējo grupa – es ciltī. Savukārt vakarā ir lielais notikums – es lielajā saimē. Un katra diena veido šo izaugsmi: es pats, es ciltī, es saimē. Un katrs rīts sākas atkal – es pats, es ciltī, es saimē. Un katru dienu ir šī pieaugšanas sajūta. Ar to šī nometne ļoti atšķiras no citām.”
Ritu laikā dalībnieki apgūst arī praktiskas prasmes – grozu pīšanu, skalu grozu gatavošanu, rotu kalšanu, vilnas vērpšanu vai seno apavu veidošanu.
“Katru reizi es varu pie kāda meistara kaut ko mācīties. Ne jau tāpēc, lai kļūtu par viņa skolnieku, sekotāju un šī amata meistaru turpmāk, bet lai apjēgtu senos amatus, lai vairāk izprastu amatnieka roku darbu un vairāk novērtētu latvisko dzīvesziņu – arī caur amatniecību. Un lai piedzīvotu laiku kopā ar līdzīgi domājošiem. Es saku – saime, savējo saime,” stāsta Līga Reitere.
Organizatori uzsver – te gaidīts ikviens, un bieži vien tieši bērni ir tie, kas mudina vecākus atgriezties.
“Uz šo saietu mani atveduši mani bērni. Šis ir mūsu ceturtais dalības gads. Tā atvešana notiek tā, ka mēs nometnes pēdējā dienā izbraucam no Meža salu teritorijas, un mani bērni jau plāno nākamos Trejdeviņus, kad viņi atgriezīsies pēc gada. Man patīk, ka šeit ir pilnvērtīga dzīve visai ģimenei. Mani bērni ir nodarbināti ar interesantām lietām, un man ir laiks sev. Mēs šeit labi atpūšamies, un šeit ir tās vērtības, kas mūsu ģimenei ir tuvas un svarīgas,” saka saieta dalībniece Ieva no Ventspils.
Viens no meistariem saietā ir vienīgais Latvijas tāšu amata meistars ar Amatniecības kameras diplomu Kaspars Zvirbulis.
“Ir cilvēki, kuri dzīvo blokmājās. Un viņiem ir IKEA dievs. Un viņiem tas neinteresē, viņiem to pat nevajag. Un ir arī tādi cilvēki, kuri izvēlas kādu ekoloģisku apdzīves veidu. Un, ja ir māja, piemēram, guļbaļķu būve, tā IKEA vienkārši neiederēsies. Un tāpat arī ar tām tāsīm – ne visur piestāv,” viņš saka.
Saieta dalībnieki atzīst – šeit ir iespēja uz nedēļu izkāpt no ierastās vides un paraudzīties uz dzīvi citā ritmā. Daudzi šo pieredzi salīdzina ar nonākšanu citā laikā un vietā, kur vērtību sistēma ir saprotošāka, lēnāka un iekšēji bagātinoša. Lai arī saiets ilgst tikai nedēļu, tā ietekme uz dalībniekiem bieži vien turpinās vēl ilgi.