Gaujas plostnieku naktī Siguldā godina senās plostnieku tradīcijas

Jau otro gadu pēc kārtas Siguldā norisinājās Gaujas plostnieku nakts, kas godina senās plostnieku tradīcijas. Pasākums saveda kopā plostnieku kopienu un aicina arī jaunu auditoriju, lai apskatītu plostnieku mantojumu un turpinātu tā stāstu. Māris Ansis Mitrevics, visvairāk pazīstams kā “Mitrais’’, pieredzējis plostnieks, turpina šo stāstu un atceras tās tradīcijas.

Māris Ansis Mitrevics, Gaujas plostnieku nakts rīkotājs, norāda, ka ir ieguldījis visas savas zināšanas šajā pasākumā.

“Es ļoti, ļoti sen, pirms 65 gadiem, esmu strādājis divas vasaras ar ķeksi uz Gaujas, ar koka pludinātāju. Un tādēļ tās abas mājiņas, kur ir eksponāti un kartes, un shēmas, – tas viss man ir perfekti zināms,’’ viņš saka.

Cilvēkiem bija iespēja pavadīt šo vakaru ar dažādām aizraujošām aktivitātēm, piemēram, klausoties Jura Kaukuļa koncertu un folkloras kopu “Putni”, dejot baskāju dejas smiltīs un vēl daudz ko citu. Varēja arī pieredzēt plostnieka amatu, dažādas ar to saistītas aktivitātes un darbības.

Bija apskatāms arī jaunais Žuļiku muzejs, kurā sastopami dažādi unikāli instrumenti un stāsti.

“Šeit var apskatīties 85 īpašas dakšas, ar kurām cilvēki ir dūruši lašus un taimiņus, kā arī dažādus tīklus ar elektroiekārtām. Ir izvietoti un pastāstīti dažādi stāsti, ko pats Mitrevica kungs un pārējie Nacionālā parka inspektori gan padomju laikos, gan arī vēl 90. gadu sākumā šeit ir pieredzējuši. Ir ļoti daudz interesantu stāstu un priekšmetu, kur var redzēt cilvēku izdomu, kā viņi ir darbojušies, gan veidojot šos priekšmetus, gan arī ķerot zivis,’’ saka Siguldas gide Madara Braslava.

Gaujas plostnieku amats un tā prasmes ir iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojumā, kā arī UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Plostnieka amats un tā tradīcijas ir kļuvušas par svinamu notikumu ne tikai Siguldā, bet arī visā Latvijā un pat Eiropā.

Strenču plostnieks Romans Polītis: “Tradīcija iesākās pirms 29 gadiem. Vienam bija ideja, viens bija strādnieks, trešais bija palīgs. Mēs pirmajā gadā uzsējām vienu pleni, tādu maziņu, lai izprovētu, kā tas ir. Nobraucām un konstatējām, ka baigi feini. Nākamajā gadā uzsējām četrus, un sākās plostnieku svētki. Mums tagad katru gadu Strenčos maija trešajā sestdienā ir svētki.’’

Siguldā, kā jau minēts, šī bija tikai otrā plostnieku nakts, taču tradīcija tiks turpināta un svinēta, lai izglītotu cilvēkus par šo Latvijas kultūras sastāvdaļu, to svinētu un padarītu plostniekus lepnus.