Igates pils dārzā satikās tautas mūzikas cienītāji no dažādiem Latvijas novadiem, lai piedzīvotu līdz šim nebijušu notikumu – muzikālu saspēli, kurā godā celts Vidzemes lepnums – Ieviņa ermoņika. Pirmo reizi brīvdabas apstākļos vienuviet satikās spēlmaņi, kuri pārvalda šo unikālo instrumentu, lai ne vien kopīgi saspēlētos, bet arī sacenstos par muzikālo meistarību.
Pasākuma iniciators un viens no dalībniekiem, instrumentu meistars Valters Reiznieks skaidro, ka šī iecere tapusi ar domu neformālā, bet vienlaikus izaicinošā vidē attīstīt spēlētprasmi. “Pirmo reizi mēs izdomājām, ka Ieviņu spēlmaņi varētu satikties ne pārāk nopietnā, bet tomēr sacensībā. Mērķis ir celt šo meistarību, celt kvalifikāciju. Tad ir jānospēlē uzdoto tēmu, par kuru mēs iepriekš nezinām. Ko liks, tas būs jādara. Jābūt gatavam uz visu,” viņš saka.
Kopīgajā muzicēšanā un sacensībā piedalījās pieredzējuši Ieviņas spēlmaņi: Ilmārs Pumpurs, Ilona Dzērve-Tāluta, Oskars Patjanko un Valters Reiznieks. Kā uzsver Ilmārs Pumpurs, Ieviņa ermoņika šobrīd piedzīvo savu atdzimšanu. “Tas ir process, kurā mēs esam klāt jau no pašiem pirmajiem soļiem – ar to brīdi, kad sākām vienkārši vākt informāciju par šo instrumentu un mēģinājām kaut ko uzzināt. Sākām rīkot meistarklases, lai ieinteresētu cilvēkus. Ceļš, kas šobrīd ir noiets jau vairāk nekā desmit gadu laikā, rāda lielu cerību, ka šis instruments var arvien plašāk parādīties mūsu kultūrvidē,” viņš stāsta.
Pavisam negaidīti pasākumā nonāca arī kontrabasists no Kanādas Toms Bārtlijs, kurš jau vairākus gadus dzīvo Latvijā un labprāt atsaucās uzaicinājumam piedalīties. “Mani šeit uzaicināja Valters. Es jau apmēram gadu spēlēju Sēļu muižas muzikantos – folkgrupā no Sēļiem. Viņš redzēja mūs spēlējam un teica: ‘Vai tu atnāksi uz šo pasākumu un spēlēsi?’ Viņa ierastais vīrs nevarēja spēlēt, un viņš teica: ‘Tom, tu labi spēlē.’ Viņš redzēja mani spēlējam ar visām grupām. Tāpēc, laikam, mani šeit atveda, tā teikt, manas dzirdīgās ziloņa ausis,” smejoties piebilst Toms.
Ieviņa tipa ermoņikas spēle ilgus gadus bijusi neatņemama Vidzemes sadzīves un svētku sastāvdaļa. Tās spilgtais skanējums, krāšņais izskats un vienkāršā pavadījuma mehānika padarīja šo instrumentu īpaši piemērotu deju un viesību mūzikai. Mūsdienās interese par šo instrumentu atkal pieaug – gan kā vērtīgu muzikālu tradīciju, gan kā daļu no kultūras identitātes. Tāpēc šāda saspēle kā Igates pils dārzā ir svarīga – tā dod iespēju satikties dažādu paaudžu spēlmaņiem, dalīties pieredzē un turpināt Ieviņas stāstu arī šodien.