Izstāde Tukumā atklāj astoņu pilsētu ainavas cauri gadsimtiem

Tukuma Mākslas muzejā atklāta izstāde “Pilsētas. Lielas un mazas”. Tas ir stāsts par astoņām Latvijas pilsētām dažādos gadsimtos. Izstādē eksponēti tādu vecmeistaru kā Anša Artuma, Miervalža Ķemera, Kārļa Neila, Vilhelma Purvīša un citu darbi.

Tas ir stāsts par laika ritējumu un mākslinieku spēju saredzēt skaisto ikdienišķajā – tā izstādes “Pilsētas. Lielas un mazas” atklāšanā Tukuma Mākslas muzejā uzsvēra tās veidotāji. Izstādē iekļauti darbi par tādām pilsētām kā Rīga, Rēzekne, Jelgava, Dobele un, protams, Tukums. Izstādē izliktie darbi aptver laiku no 19. gadsimta līdz mūsdienām.

Tukuma Mākslas muzeja ekspozīcijas darbiniece Anita Eņģele ir pārliecināta, ka mākslinieku  redzējums pirms vairākiem gadsimtiem ir aktuāls arī šodien: “Es domāju, ka tas ir aktuāli. Varbūt pat salīdzināt, kā bija tajos tālajos gados un kā ir tagad, kad mūsu pilsētvide ir mainījusies. Tagad jau daudzi uzsver to vēsturisko, to autentisko – tos koka logus, koka žogus, slēģus, kas vairs nav mūsdienās, un varbūt ir pat zināma nostalģija, raugoties uz šīm bildēm.”

Daudzās gleznās mākslinieki lielākoties atainojuši pilsētu arhitektūru, nevis pilsētas ikdienas dzīvi. Mākslas vēsturniekam, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoram Ojāram Spārītim par to ir savs skaidrojums: “Domājot tieši par pilsētas tēmu, paskaties, cik interesanti ir Latvijā, kas patiesībā daļēji ir zemkopju valsts, tradīcijām bagāta lauksaimniecības zeme, un pilsētas ir it kā divi pretpoli. Pilsētu laucinieks vienmēr redzēja ar idealizētām acīm, savā veidā dievišķojot. Tur ir lielas mājas, baznīcas, skaistas ielas. Mums laukos ir citādāk. Lielā mērā arī latviešu gleznotāji pilsētas ainavu uztvēra tā – kā ciemiņš, kā pilsētā braucējs, un tāpēc pilsēta viņam ir estetizēta, idealizēta.”

Viena no visplašākajām kolekcijām izstādē ir par Jelgavu, kuras autors ir Miervaldis Ķemers, kurš 1936. gada zīmējumos iemūžinājis vecos pagalmus un šaurās ieliņas, kas šodien atgādina par zudušajām vērtībām. Jāteic gan, ka dažādu paaudžu mākslinieki vienās un tajās pašās pilsētās spēj ieraudzīt ko savu, tomēr saglabājas tendence galvenokārt gleznot jumtus un citas arhitektoniskas detaļas.

Ojārs Spārītis: “Droši vien, ja šodien liktu mūsdienu Mākslas akadēmijas studentiem iznākt Tukumā un uztaisīt glezniecības plenēru, viņi noteikti ieraudzītu jaunās ēkas, jaunas skulptūras un ielas, un tas būtu pilnīgi cits redzējums. Droši vien, ka tā arī pilsēta būtu jādokumentē.”

Pilsēta māksliniekam ļauj eksperimentēt ar ģeometriskām formām un telpas dziļumu, bet izstādes veidotājiem ne mazāks eksperiments bijis izstādi iekārtot tā, lai rastos patīkama un silta mājas sajūta, stāsta izstādes kuratore Gunta Čivle: “Tas bija liels izaicinājums, jo bija dažādi autori, dažādas tehnikas, bet viņi salikās tā viegli. Es viņus liku kopā tādā izjūtu līmenī, kura glezna, kurš mākslinieks kuram labāk līdzās dzīvo.”

Izstāde, kas stāsta par astoņām Latvijas pilsētām, Tukuma Mākslas muzejā būs apskatāma līdz 19. jūlijam.