Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Izziņoti “Lielā Kristapa 2025” nominanti

8. janvāris 2026
retv.lv

Rindā izkārtotas nacionālās kino balvas
Lielais Kristaps balva. Foto: Gints Ivuškāns

Šodien Rīgas Kongresu namā izziņoti 2025. gada Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps 2025” nominanti, portālu retv.lv informēja Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” mediju pārstāve Inga Zālīte. Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā saņems kaskadieris Jānis Uldis Veispals.

 

Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps 2025” nominācijas saņēmušas 36 filmas no pieteiktajām 85. Visvairāk nominācijas – sešpadsmit – saņēmusi režisores Signes Birkovas pilnmetrāžas spēlfilma “Lotus”. Trīspadsmit nominācijas saņēmusi režisora Dzintara Dreiberga filma “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”. Desmit nominācijas – gan režisora Armanda Zača spēlfilmai “Mūžīgi jauni”, gan režisores Alises Zariņas spēlfilmai “Nospiedumi”. Animācijas filmu kategorijā režisoru Raita Ābeles un Laura Ābeles animācijas filma “Dieva suns” saņēma astoņas nominācijas, savukārt dokumentālo filmu kategorijā līdere ar septiņām nominācijām ir režisores Kristas Burānes pilnmetrāžās dokumentālā filma “Visi putni skaisti dzied”. Tagad nominantus vērtēs starptautiska žūrija. 

 

Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā saņems kaskadieris Uldis Jānis Veispals, kura profesionālā darbība vairāk nekā piecu gadu desmitu garumā sniegusi būtisku ieguldījumu Latvijas kino attīstībā. Kā kaskadieris viņš piedalījies vairākos simtos kino un televīzijas projektu Latvijā un pasaulē, bijis viens no profesionālās kaskadieru darbības aizsācējiem Latvijā un Baltijā, kā arī veicinājis kaskadiera profesijas izveidošanu un drošības standartu ieviešanu.

 

Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Marta Bite uzsvēra, ka Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” nominantus izraugās nozares profesionāļi, rūpīgi izvērtējot 2025. gada filmu māksliniecisko un profesionālo kvalitāti.

 

“Kategorija “Labākā filma”, kurā līdzās ir labākās spēlfilmas, dokumentālās filmas un animācija, ataino šābrīža Latvijas filmu daudzveidību,” norādīja Bite, paužot gandarījumu, ka sarakstā atgriezusies kategorija “Labākā mazākuma kopražojuma filma”, kas apliecina profesionāļu spēju strādāt globālajā tirgū, sadarbojoties ar starptautiskiem partneriem.

 

“Īpaši spēcīgs ir studentu filmu konkurss, kas atsevišķās kategorijās rada konkurenci profesionāļu veikumam un apliecina jauno talantu potenciālu,” savā uzrunā teica Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Marta Bite.

 

Kultūras ministre Agnese Lāce atgādināja par iepriekšējā gada nozares sasniegumiem pasaulē: “Mums ir ne vien pamats lepoties ar jau sasniegto – ticu, ka šis ir arī laiks, lai izvirzītu ambiciozus mērķus nākotnei.”

 

Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” spēlfilmu un animācijas filmu atlases komisijas eksperts režisors Uģis Olte stāsta: “Izvērtējot spēlfilmas un animācijas filmas, mēs pamanījām trīs būtiskas iepriecinošas lietas. Pirmkārt, spēlfilmām ir kļuvis daudzveidīgāks tēmu klāsts un filmu norises laiks, kā arī māksliniecisko paņēmienu spektrs. Mums ir gan konvencionālas pamatstraumei orientētas filmas, piemēram, “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, mums ir tāda spilgta iedziļināšanās savas paaudzes psiholoģiskajā portretā – kā filmā “Mūžīgi jauni” un arī režisores Alises Zariņas filmā “Nospiedumi”. Šogad ir ļoti spilgti meklējumi, spēles ar formu, kā Signes Birkovas debijas filmā “Lotus”. Otrkārt, šogad ir atsevišķi tik spēcīgi studentu darbi, ka tie spēj pakāpties ārpus savas sev paredzētās sacensības. Viena no tām ir studentu filma “Žļurga” – tai tika ļauts piedalīties lielajā sacensībā par labāko īsfilmu. Treškārt, ir ļoti liels prieks redzēt arvien lielākus un nopietnākus Latvijas kino mākslinieku, kino darboņu veikumus mazākuma kopprodukcijās. Mēs redzam, ka ir filmas, kurās piedalīšanās ir minimāla, piemēram, būt par vienu no mūzikas komponistiem, bet ir arī tādi darbi, kur gan operators, montāžas režisors, kā arī liela filmu ražošanas daļa ir bāzēti Latvijā. Un arī kostīmu mākslinieki un grima departamenti, sevišķi mākslas departamenta darbs tiek eksportēts.”

 

Šogad “Lielā Kristapa” nominācijas ir papildinātas ar divām jaunām nominācijām – Labākā filma un Labākā īsfilma.

 

Balvai šogad tika pieteiktas 85 filmas dažādās kategorijās: 6 pilnmetrāžas spēlfilmas, 5 daudzsēriju filmas, 11 mazākuma kopražojuma filmas, 14 īsmetrāžas spēlfilmas, 11 pilnmetrāžas dokumentālās filmas, 8 īsmetrāžas dokumentālās filmas, 3 animācijas filmas, no tām 1 pilnmetrāžas filma, kā arī 27 studentu filmas.

 

Pieteiktās filmas izvērtēja divas ekspertu komisijas – viena spēlfilmām un animācijai, otra dokumentālajam kino. Komisijās darbojas pieredzējuši kino profesionāļi, tostarp režisori, scenāristi, operatori, kritiķi un pētnieki, nodrošinot kvalitatīvu un neatkarīgu izvērtēšanas procesu.

 

Spēlfilmu un animācijas filmu komisijā darbosies kino kritiķe, “RigaIFF” radošā direktore Sonora Broka, režisore Dzintra Geka, režisore Krista Burāne, režisors Uģis Olte, operators Dainis Juraga, filmu māksliniece Laura Dišlere, kino kritiķe Ieva Augstkalna, režisore Lizete Upīte, kino pētniece Zane Balčus.

 

Savukārt dokumentālo filmu komisijā būs scenārists Ivo Briedis, scenāriste, producente Līga Gaisa, režisors Staņislavs Tokalovs, operators Kaspars Braķis, kino kritiķe Anita Uzulniece un kino žurnāliste Kristīne Matīsa. Laureātus noteiks starptautiska žūrija, par kuras sastāvu tiks vēstīts pēc nominantu paziņošanas.

 

Nacionālo kino balvu „Lielais Kristaps” rīko „Latvijas Kinematogrāfistu savienība” un atbalsta Nacionālais Kino centrs un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Saistītās birkas