Parasti uzskata, ka mēs esam bagāti, ja mums ir daudz naudas, nekustamo īpašumu, automašīnu un varbūt arī kāda gleznu kolekcija. Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejam ir tikai kolekcijas, tomēr mēs esam bagāti. Tā muzeja direktores vietniece Marija Kaupere skaidro nule kā atklātās izstādes ”Mēs esam bagāti” nosaukumu, kurā apskatāma neeksponēto krājumu bagātīgā daudzveidība.
Muzeja izstāžu zāle šoreiz sadalīta tādās kā astoņās vēstures salās, kur katra atspoguļo kādu notikumu, faktu vai laikmetu. Ģederta Eliasa muzeja direktores vietniece Marija Kaupere nosmej, ka pēdējos desmit gados sadāvinātās vai iegādātās bagātības esot tik daudz, ka, gatavojoties izstādei, nācies izskatīt vairāk nekā 15 000 artefaktu, lai izvēlētos ko izlikt apskatei, jo gadā muzejam tiekot uzdāvināti ap 1500 artefaktu. ”No tā visa zālē nav pat 500, jo vairāk vienkārši nav vietas. Mēs ilgi nebijām tādu lielu izstādi rīkojuši. Ir bijušas jaunieguvumu izstādes, kas atspoguļo tikai viena gada jaunumus.”
Iemesli šādai izstādei esot ne vien iepazīstināt apmeklētājus, piemēram, ar Eliasa gleznām, Jelgavas sporta un teātra vēsturi, bet arī parādīt, ka muzejam dažkārt noder fotogrāfijas, apbalvojumi, pieraksti, ko citkārt vienkārši izmetam ārā, skaidro Marija Kaupere: ”Galu galā, ja cilvēks tomēr pajautā, tad izrādās, ka muzejam tas ir ļoti vērtīgs. Piemēram, no Eliasu dzimtas ”Zīlēnu” saimniecības grāmatas. Saimniece – Ģederta Eliasa mamma, smalki uzskaitījusi, cik tajā un tajā gadā bijušas gotiņas. Kā katru sauc un cik tā dod pienu. Ir tik rukšu un teliņu. Ir tik un tik kalpu un vasaras kalpu. Kāda viņiem alga. Nu nemētājas pa zemi tādas grāmatas. Protams, ka tas ir vērtīgi, ka tā ir ”Zīlēnu” saimniecība, bet mēs jau redzam arī to ainu, kāda tad bija Zemgales lauku saimniecībās.”
Izstāde aptver laiku no aizvēstures līdz mūsdienām, akcentējot Jelgavai un Zemgalei raksturīgās senatnes liecības un kultūrvēsturiskās atmiņas. Vienā no izstādes vēsturiskajām salām apskatāmi arī restauratoru veikumi. Daudzas no lietām, kas vēlāk nonākušas restauratoru rokās, atrastas, veicot arheoloģiskos izrakumus pilsētas centrā, kur pašreizējā iela uzbūvēta virs dzīvojamo māju drupām. Stāsta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere: ”Visi mēs atceramies, ka tur raka un kaut ko atrada, bet cik tas ir redzēts. Mums arī ekspozīcijā šis tas ir, bet tas ir kopā ar visu, bet tagad tas ir izcelts priekšplānā – Jelgava zem Jelgavas – ko tad var atrast. Varbūt tas arī vienu otru pamudinās skatīties mazliet citām acīm. Nevis, kas tad tur – kaut kas saplīsis, bet tā arī ir laikmeta liecība.”
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja izstāde ”Mēs esam bagāti”
Muzejs lepojas arī ar Eliasa gleznu papildinājumu – Ģederta Eliasa māsas Maijas Cielēnas portretu: ”Protams, Eliasa ”Maija sarkanā kleitā” par ko viņa bija pateikusi bērniem, ka to gleznu viņi nevarēs mantot, jo tas būs muzejam, un tā tas arī notika. Arī glezna ar mazo meitenīti, kas ir viņa pati bērnībā. Muzejam tas ir ļoti vērtīgi pie visa lielā Eliasa gleznu klāsta, jo Eliass bērnus faktiski negleznoja. Viņam to ir tik maz, ka šis ir tāds īpašs darbs.”
Izstāde ”Mēs esam bagāti” ir veltījums Jelgavas 760 un Academia Petrina 250 gadu jubilejai, ko svinam šogad. Desmit gados Ģederta Eliasa muzejā bijušas 254 izstādes, kā arī izdotas 26 grāmatas, katalogi un brošūras. Izstāde ”Mēs esam bagāti” būs apskatāma līdz 2026. gada 25. janvārim.