Kurzemes muzeju pārstāvji tiekas kopsapulcē Ventspilī

Lielāki un mazāki muzeji Latvijā reizi gadā pulcējas kopsapulcē, kuru organizē Kultūras ministrija. Muzeju tikšanās notiek katrā reģionā un nule kā tāda aizvadīta Kurzemē. Šī reģiona muzeju pārstāvji tikās Ventspilī, kur ekspluatācijā nesen nodots jaunais Piejūras brīvdabas muzejs, kas paredz kvalitatīvāku krājuma glabāšanu un daudz vietas restauratoru darbam. Tomēr ne tikai ērtas telpas ir tas, kas piesaista muzejam apmeklētājus. Kā ieinteresēt apmeklēt muzeju mūsdienu aizņemtos cilvēkus?

Saņemot valsts akreditēta muzeja statusu, nākas rēķināties ne tikai ar finansējuma piesaisti, bet arī ar stingru Kultūras ministrijas kontroli, kas paredz arī kopsapulces reizi gadā. Kāds ir muzeja resurss, to nosaka dažādas programmās piesaistītie līdzekļi un katra novada vai pilsētas pašvaldības ieinteresētība- skaidro Kultūras ministrijas speciālisti, kas šopavasar ieradušies vizītē Ventspils muzejā.

Kultūras ministrijas pārstāve Daina Ratniece: “Mēs nevaram ignorēt, ka Kultūras ministrija pārrauga funkcionāli visus akreditētos muzejus un muzeji līdz ar to paši zina, ka viņiem ir jāpilda šīs trīs muzeja darba funkcijas: pētniecība, krājumu darbs un komunikācijas darbs.

Ventspils muzejs ar četrām struktūrvienībām šobrīd ir lielākais muzejs Kurzemē. Ventspils muzeja direktore Solvita Ūdre, saka, ka tas ir ļoti sarežģīti un Ventspils muzejs par to ļoti domā. “Mēs ar kolēģiem veidojam dažādas radošās prāta vētras, jo tas ir piedāvājums. Un tas ir tas unikālais- varam pasniegt katrreiz nedaudz citādāk, bet pamats jau ir tas pats,” teic direktore.

Muzejs nav tikai krājuma glabātuve. Mūsdienu muzejs ir multifunkcionāls, tur notiek pasākumi, tur tiek apkopoti novadpētniecības materiāli un atbilstoši noteikumiem saglabāti vērtīgi krājumi. Tomēr, nepietiek vien ar muzeja izveidi, tajā ir jābūt apmeklētājiem. Un vēlams- vairāk par vienu reizi

Bārtas muzeja vadītāja Aija Ķude piebilst: Dažreiz pat reklāmas nelīdz. Citreiz ir vienkārši gadījums. Brauc garām un rakstīts: ‘’Bārtas muzejs’’ un tad ir interese – paskatīties, kas tik mazā ēkā ir iekšā.”

Saldus J.Rozentāla vēstures un mākslas muzeja vadītāja Inna Krislina: “Muzejam ir jādomā par savu darbības formu dažādošanu, jo muzejiem ir savi fanu pulciņi- tie cilvēki, kas nāk uz muzeju, kas zin, kas ir muzejs, kas jūtās ērti muzejā. Bet, ir daudzi cilvēki, kas muzejos nenāk. Varbūt aizbraucot uz ārzemēm, un, ja ekskursijā muzejs ir iekļauts- tad viņi aiziet, bet uz saviem vietējiem muzejiem, nu, nenāk! Kad jautā: kādēļ? Nevar atbildēt.”

Aizputes novadpētniecības muzeja pētnieks Andris Vasļevskis: “Mums visiem ir stereotipiska domāšana par to, kas ir muzejs. Bet, ja mēs varam būt netradicionāli tai tradicionālajai pieejai- tad mēs vienmēr varam būt interesanti.”

Finansējuma novirzīšana novada muzejam – tā neesot pašvaldības kontrole pār muzeju, bet gan spēja investēt kultūrpolitikā, uzsver Kultūras ministrijas speciālisti muzeju kopsapulcē. Tāpēc sadarbība ar vietvarām esot ļoti nozīmīga.

Kultūras ministrijas pārstāve Daina Ratniece: “Mēs visi zinām, ka šobrīd valstij nav īpaši laba finansiālā situācija un tad tā ir pašvaldības izsķiršanās- vai šo te akreditēto muzeju turpina uzturēt, vai pasaka, ka šāds muzejs nav vajadzīgs.

Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja jaunā ēka, kur notika Kurzemes muzeju tikšanās – ir viens no desmit nominantiem Latvijas Muzeju biedrības Gada balvai šogad.