Lai atjaunotu muižu, nevajag miljonu

Lai atjaunotu muižu, nevajag miljonu. Tā uzskata Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Abgunstes muižas saimnieki Jānis un Asnāte Avotnieki, kuriem, uzsākot muižas atjaunošanu, bija trīs bērni, trīs kaķi, trīs tūkstoši eiro un milzu apņemšanās atjaunot seno godību. Tagad Abgunstes muiža ir kultūras tūrisma objekts un mākslinieku rezidence. Muižas atjaunošanas desmitgade tiek atzīmēta ar desmit dienu garu festivālu, kurā katra diena veltīta kādas citas valsts kultūrai.

Abgunstes muižā Jelgavas novadā kopš nedēļas nogales valda koša, krāsaina un līksma atmosfēra. “Katram gadam pa vienai svētku dienai,” saka muižas saimnieki Jānis un Asnāte Avotnieki, kuri pirms desmit gadiem sāka saimniekot Abgunstē, kas tolaik vairāk līdzinājās graustam.

Atskatoties uz pēdējiem desmit gadiem, Abgunstes muižas saimnieks Jānis Avotnieks saka: “Šī bija labākā, lielākā, straujākā izaugsme mums katram, mums kopā, mūsu ģimenei, un es domāju, arī Abgunstei, kopš tā no jauna uzcelta, Tā kā mums patiešām patīk svētkus svinēt – vārda dienas, dzimenītes -, tad desmit gadi jānosvin kārtīgi.”

Muižas atjaunošanā daudz palīdzējusi Asnātes pieredze projektu rakstīšanā un prasme organizēt. Desmit gados īstenoti apmēram četrdesmit projekti.

Ar to vien gan būtu bijis par maz, ja nebūtu draugu, ģimenes un ģimenes draugu atbalsta, piebilst muižas saimneice Asnāte Avotniece: “Salīdzinot ar pirmajiem gadiem, kad mūsu ģimene te brauca jau divas dienas pirms svētkiem, lai palīdzētu, tad šobrīd viņi ir kā vērotāji, bet arī bauda pasākumu, jo mums ir izaugusi ļoti liela komanda. Uz šo festivālu mums pirmoreiz brīvprātīgie nav mūsu radinieki vai draugi. Tie ir svētki visiem.”

Filmēšanas dienā gaisā virmo romantiskā Francijas noskaņa, ko uztvert un arī parādīt citiem cenšas arī mākslinieki.

Gleznotāja, mākslas pedagoģe Ingemāra Treija: “Es iecerēju jaunu kompozīciju par mīlestību un izmantoju izdevību, ka mani uzaicināja pagleznot un papildināt franču dienu.” Jautājot, vai pati māksliniece šeit izbauda francisko, romantisko noskaņu, viņa atbild: “Jā, klausoties mūziku, kas skan, [noskaņa] ir gan.”

Gleznotājam, Mākslas akadēmijas profesoram Aleksejam Naumovam šī esot pirmā tikšanās ar Abgunsti, bet par redzēto viņš ir gandarīts: “Man prieks, ka te ir tāda forša, sakopta vieta. Cilvēki te ir ar gaumi, un tas ir svarīgi. Ir saglabātas arī tās lietas, kas nav jāpārtaisa, un, ja ir tik daudz cilvēku, tad tas ir ļoti veiksmīgi organizēts.”

Noskaņu muižas festivālā papildināja arī zirga dejas priekšnesums un Francijas kulinārais mantojums. Festivāls noslēgsies 17. augustā, kad muižā valdīs multikulturāla noskaņa un kopā saplūdīs dažādu valstu gaisotne.

Nākamajā desmitgadē saimnieki lielāku uzmanību pievērsīšot ne vien savai muižai, bet visam pagastam. Tomēr tas nenozīmējot, ka par Abgunsti var teikt, ka tā ir gatava.