Cēsu novads ir viens no bagātākajiem ar vēsturiskajām pilīm un muižām – pašvaldības pārziņā kopumā ir 16 kultūrvēsturiskie objekti. Taču vēsturiskās vērtības prasa ne tikai apbrīnu, bet arī nemitīgas rūpes un milzu līdzekļus. Šobrīd uzmanības centrā nonākusi Lielstraupes pils un Ungurmuiža, kurām tiek meklēti jauni attīstības ceļi.
Lielstraupes pils kādreizējo īpašnieku fon Rozenu dzimtas pēcteči regulāri uztur saikni ar Latviju, interesējoties par dzimtas saknēm. Viens no aktīvākajiem ir Jakobs fon Rozens no ASV, ar kuru Cēsu novada pašvaldība februāra beigās parakstījusi saprašānās memorandu par pils atjaunošanu.
Lielstraupes pils pagalms. ReTV foto
Cēsu novada pašvaldības izpilddirektore Līga Medne skaidro, ka memorands ir vispārējs nodomu protokols: “Tas paredz sadarbību vēsturiskā līmenī, pētot Lielstraupes un Rozenu dzimtas vēsturi. Jēkabs būs kā vēstnesis mūsu pils stāstam gan lokāli, gan uz ārpusi.” Pašvaldībā uzsver, ka dokuments neuzliek finansiālas saistības un pils paliek pašvaldības īpašumā.
Jakobs fon Rozens jau uzsācis praktisku rīcību, plānojot vērienīgu Cēsu novada arhīvu digitalizāciju. Viņš norāda, ka ASV ģenealoģija ir milzīga nozare, bet Latvijā digitalizēti vien aptuveni 30% vēsturisko ierakstu. “Nacionālajam arhīvam ir milzīgs darbs, kam trūkst finansējuma. Tāpēc mēs piesaistām komandas šī darba veikšanai, lai Latvijai par to nebūtu jāmaksā,” stāsta Jakobs fon Rozens.
Viņam ir arī vizionārs skatījums uz pils tehnisko modernizāciju, iesakot nomainīt elektroinstalāciju un uzstādīt kultūrvēsturiskiem objektiem piemērotus saules paneļus pils dienvidu pusē. “Mēs esam gatavi ziedot aprīkojumu saules enerģijas paneļiem, lai nodrošinātu enerģiju visas ēkas infrastruktūrai,” piebilst dzimtas pēctecis.
ReTV foto
Kamēr tiek kalti nākotnes plāni, pašvaldība jau šovasar uzsāks akūtākos darbus – jumta nomaiņu trim pils korpusiem. Projektam plānots tērēt līdz 800 tūkstošiem eiro, pusi sedzot no pašvaldības budžeta, bet otru pusi – no Eiropas fondiem.
Lielstraupes pils vadītāja Rudīte Vasile neslēpj saviļņojumu un reizē satraukumu par gaidāmo procesu: “Jumts ir visaktuālākais. Gatavojos šim brīdim ar prieku, bet arī bažām – kā tas notiks, kā mēs šajā laikā dzīvosim un uzņemsim tūristus, kad tiks noņemti dakstiņi un atjaunotas konstrukcijas.”
Pārmaiņas skārušas arī unikālo koka arhitektūras pieminekli – Ungurmuižu. Pēc tam, kad iepriekšējais nomnieks finansiālā sloga dēļ no tiesībām atteicās, pašvaldība izsludinājusi jaunu konkursu ar labvēlīgākiem nosacījumiem.
Šogad budžetā paredzēti 50 tūkstoši eiro muižas kapitālajiem remontiem, ko veiks pašvaldība, nevis nomnieks. Līga Medne uzsver: “Ungurmuiža nav parasta ēka, ko vienkārši atdot lietošanā. Šī summa ir tas, ko provizoriski varētu apgūt gada laikā, piemēram, lēnām mainot lubiņu jumtu. Tas jādara rūpīgi, jo tas ir trausls kultūrvēsturiskais mantojums.”
Ungurmuiža. ReTV foto
Cēsu novada vadība atzīst – vēsturisko objektu uzturēšana ir dārga un ne vienmēr tie ir piemēroti peļņu nesošai komercdarbībai, tādēļ risinājumi jāmeklē kopīgiem spēkiem, lai šīs “pērles” atkal padarītu spožas.