Radio arī mūsdienās ieņem nozīmīgu vietu starp medijiem, tomēr daudzās radiostacijās visbiežāk skan mūzika angļu vai pat krievu valodā. Lai palielinātu latviešu valodas lietojumu un nodrošinātu lielāku vietējo autoru klātbūtni radio programmās, Kultūras ministrija plāno ieviest tā saucamās mūzikas kvotas radiostacijām. Kādu iespaidu tas atstātu uz radiostaciju darbību un ko par to saka klausītāji?
Pašreiz radiostacijām ir dažādi formāti un mums ir iespēja izvēlēties, kuru no tiem klausīties. Šobrīd gan tiek izstrādāti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz, ka visās radiostacijās būs jāatskaņo 30% latviešu vai Latvijā radītas mūzikas. Tas nozīmē, ka principā visi radiostaciju formāti kļūs vienādi.
EHR grupā ir piecas radiostacijas un katrai no tām ir savs formāts, turklāt vienā radiostacijā skan tikai latviešu mūzika, tomēr grozījumu ieviešana varētu būtiski ietekmēt sešos gados ieguldīto darbu un finanses.
EHR mediju grupas līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs: “Tas ir likums pret daudzveidību, pret dažādību. Tas padara visus vienādus. Principā iznīcina visus, jo visi konkurē ar visiem. Tas likums, varētu teikt, lobē tādu straumēšanas platformu kā “Spotify” un “YouTube” intereses Latvijā. Vienlaicīgi tas gan lobē, gan vēršas pret ārzemju mūziku kā tādu.”
Raidorganizācijas likuma grozījumu izstrādātājiem iesniegušas vairāk nekā simts iebildumu. Viens no tiem – pētījumu trūkums par šo jautājumu, turklāt neesot saprotams, kāpēc jaunā kārtība attiektos tikai uz komercradiostacijām.
EHR Latviešu hiti zīmola vadītājs, vairāku dziesmu autors Toms Barons atgādina: “Man šķiet, ka mūziķu pašu galvenā iecere ir nevis kļūt par kvotu, bet lai klausītājs viņu izvēlas.”
Līdzīgus iebildumus kā EHR grupa pauž arī radio SWH komercdirektors Filips Rubenis, piebilstot, ka raidorganizāciju iesniegtajos iebildumos neviens neieklausās un uz jautājumiem argumentēti neatbild: “Radio SWH skan vairāk nekā 30% Latvijā radītas mūzikas. Mums ir arī radiostacija, kurā ir tikai latviešu mūzika, tā kā mums jau ar to viss ir kārtībā, bet mēs esam pret to, ka šādas lietas tiek regulētas ar likumu.”
Latvija gan nebūtu unikāla, ieviešot 30% kvotas Latvijā radītai mūzikai. Tādas esot 20 valstīs, bet ieviestas jau sen un šobrīd vairs neesot pārliecības par to efektivitāti, par ko norādot anotācijā minētais Spānijas-Katalonijas pētījums.
Mūzikas industriju pārstāvošās organizācijas “Music Latvia” izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke gan bilst, ka Igaunijas pieredze liecinot, ka klausītāju skaits, ieviešot šādas kvotas, nesamazinās, tomēr galvenais ieguvums esot autoratlīdzībās izmaksātais finansējums, kas vairāk paliktu Latvijā: “Te ir tiešām runa ne tikai par mūsu kultūrtelpu. Tas ir arī integrācijas jautājums un ekonomikas jautājums, jo plus mīnus 80% no iekasētajām atlīdzībām gan autoriem, gan izpildītājiem tiek izmaksātas uz ārzemēm.”
Uzrunātās radiostacijas gan norāda, ka plānotās kvotas var ietekmēt viņu finanšu situāciju, tomēr kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) to sauc par otršķirīgu problēmu, jo mūzikas kvotu ieviešana esot valsts ilgtspējības jautājums: “Kurā gan citā valstī būs latviešu mūzikas kvotas, ja ne mūsu valstī. Tā ir mana pilsoniskā stāja un absolūta pārliecība, ko diez vai kādam izdosies mainīt. Es esmu stingri apņēmies, ka es šo darbu izdarīšu līdz galam vēl šajā sasaukumā, un tās mūzikas kvotas tiks pieņemtas. Tas ir mans goda jautājums.”
Radiostaciju pastāvēšana gan nebūtu iespējama bez klausītājiem. ReTV uzrunāto jelgavnieku viedokļi par 30% Latvijā radītas mūzikas obligātu atskaņošanu ir visai dažādi. Vieniem pret to nav pretenziju, cits priecājas, jo ārzemju mūzikas jau sen esot pārāk daudz, bet citus šis jautājums vispār neuztrauc.
Jelgavniece Inga stāsta, ka klausās tikai ārzemju mūziku: “Man īstenībā vienalga. Ja latviešiem patīk Latvijas mūzika, viņi var klausīties”, piebilstot, ka ārzemju mūziku klausās “Youtube”.
Savukārt Mareks ir pārliecināts, ka vieta tukša nepaliek un dažādos raidstaciju formātus varētu saglabāt: “Es domāju, ka tā ir iespēja Latvijas muzikantiem, ir iespēja izpausties un veidot jaunu mūziku. Lai būtu tas formāts attiecīgi priekš tās radiostacijas.”
Likuma grozījumu anotācijā teikts, ka pēc 2024. gada LaIPA datiem no 42 radio stacijām astoņās jau šobrīd atskaņo vairāk nekā 30% fonogrammu latviešu valodā. Vienlaikus 24 radio programmas atskaņo mazāk nekā 5% latviešu fonogrammu, un daļa no tām neatskaņo tās vispār.