Ar koncertiem, svētku gājienu, amatnieku prasmju darbnīcām, tirdziņu un citām aktivitātēm nedēļas nogalē Daugavpilī noslēdzās starptautiskais folkloras festivāls „Baltica”. Tas notiek jau kopš 1987. gada un katru reizi citā Baltijas valstī. Latvijā festivāls norisinājās jau 13. reizi, pulcējot folkloras kopas un etnogrāfiskos ansambļus, kapelas un folkloras deju kopas, amatniekus, stāstniekus un citus dzīvās kultūras mantojuma glabātājus no visām trim Baltijas valstīm.

Folkloras festivāls “Baltica” Daugavpilī.
Pārstāvot vairāk nekā 120 kolektīvus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Peru un Lielbritānijas, četras dienas vairāk nekā kopumā 3 tūkštoši dalībnieku Rīgā, Siguldas novadā un Daugavpilī atdzīvināja un iedzīvināja savas unikālās folkloras tradīcijas. Dalībnieki atzīst – pasākums ir vērtība ne vien kultūras mantojuma saglabāšanas, bet arī starptautiskās draudzības ziņā.

Folkloras festivāls “Baltica” Daugavpilī.
Valija, Anna un Marija, folkloras kopas “Andeļneicys” dziedātājas: “Forši, kopā būšana, myusim tū vysu vajag, mums ir tautas saliedētības svētki. Apvīnoj tautu, i cīmeni myusim sabrauc, nu vyspuor – jauks, ļūti jauks pasuokums.” (Tulk. -“Forši, kopā būšana. Mums to visu vajag, mums ir tautas saliedētības svētki. Apvieno tautu un ciemiņi mums atbrauc. Nu, vispār jauks, ļoti jauks pasākums.”)
“Vai, nu šūgod tai mīreigi, tai labi, bez līkys īspringšonys, bet tai – izbaudūt šū pasuokumu. Tys ir zalta projekts. Maņ tai līkās, itaidi varātu byut daudz vairuokai. Man līkās, itys taids vīneigais, grandiozais, caur godim iznastais.” (Tulk. – “Vai, nu šogad mierīgi, tā labi, bez liekas iespringšanas, bet tā – izbaudot šo pasākumu. Tas ir zelta projekts. Man liekas, tādu varētu būt daudz vairāk. Man liekas, šis ir tāds vienīgais, grandiozais, caur gadiem iznestais.”), stāsta folkloras kopas “Sovvaļņīki” dalībnieks Dainis.

Folkloras festivāla “Baltica” dalībnieces.
Armands, folkoras kopas „Rīkšova” dalībnieks: “Nu breineiga jutūņa šudi. Vysi cylvāki te taidi labi, prīceigi, dzīdūši, drupeit viejš par cīš styprs, varātu mīreitīs, mes dzīžom taidys dzīsmis, kab nūmīreit vieju. ” (Tulk. – “Brīnišķīga sajūta šodien, visi cilvēki te tādi labi, priecīgi, dziedoši, drusciņ vējš par stipru, varētu norimties, mēs dziedam tādas dziesmas, lai nomierinātu vēju.”)
“Šajās dienās jūs esat stāstījuši šo stāstu par mūsu valodu un folkloras bagātību ne tikai festivāla viesiem, bet īstenībā esat to atgādinājuši katram no mums. Liels paldies festivāla organizatoriem un dalībniekiem, kas dien dienā kopj folkloras mantojumu un tur to dzīvu,” uzrunā Daugavpilī teica kultūras ministre (Progresīvie) Agnese Lāce.
Pasākumu vērot bija ieradušās arī nākamā gada festivāla “Baltica” organizatores no Igaunijas, kuras pamanīja gan festivāla krāšņās puses, gan atzīmēja vietas uzlabojumiem.
Kristi Pumbo un Madli Tellere, Igaunijas folkloras padomes biedres, nākamā gada festivāla “Baltica” organizatore un programmas direktore: “Jums ir daudz folkloras kopu, kas ir ļoti labi un ļoti daudz dažādu tērpu, kas man ļoti patīk, jo Igaunijā bieži vien visi izskatās kā no vienas ģimenes. Es gribētu, lai ir nedaudz vairāk deju, jo man ir par daudz sēdēšanas. Un vēl viena lieta, mūsu festivāls ir internacionāls, tāpēc Igaunijā mēs izmantosim arī angļu valodu. Šeit viss notiek tikai latviski, tāpēc dažreiz ir grūti saprast, kur iet un kas notiek.”

Folkloras festivāla dalībnieki.
Igaunijas kolēģes atzīst, ka Igaunijā jaunajā paaudzē ir lielāka interese ne tik daudz par mūziku, cik par tradicionālajiem rokdarbiem, kam nākamajā festivālā, kas pamatā notiks Tallinā, būs veltīts daudz darbnīcu, tādējādi integrējot tajās viesus, kas nerunā vietējā, igauņu valodā.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |
