Pēc vairāk nekā 80 gadiem Andrupenē joprojām darbojas senās plēšas

Andrupenes lauku sētā maija svētkos atklāta jauna ekspozīcija, kas aizved laikā, kad kalēja darbnīca bija viena no svarīgākajām vietām lauku sētā. Te joprojām saglabājušās senās plēšas, ar kuru palīdzību tika kurināta smēde un apstrādāts sakarsētais metāls, ļaujot iztēloties seno amata meistaru ikdienu un darba prasmes. 

Senās plēšas ir viens no nozīmīgākajiem jaunās ekspozīcijas objektiem. Kā skaidro muzeja novadpētniece, ar to palīdzību smēdē kalējs varēja uzturēt dzīvu uguni un panākt pietiekami augstu karstumu metāla apstrādei. 

Andrupenes lauku sētas ekspozīcija.

Evija Maļkeviča-Grundele, muzeja “Andrupenes lauku sēta” novadpētniece: “Plēšas ir izgatavotas 1939. gadā un vēl aizvien funkcionē. Protams, šis ir tāds seno laiku fitnesa nodarbību vai sporta zāles elements. Tātad, šeit ir mehānisms, kuru kustinot, tas rada gaisa plūsmu, un tur, ēzē, kas ir šī vieta, kur karsē dzelzi, tas deva gaisa padevi, līdz ar to nodrošinot, ka uguns un ogles visu laiku deg.”

Plēšu ritmiskā darbība savulaik bija neatņemama kalēja ikdienas sastāvdaļa, bet šodien tā ļauj apmeklētājiem iztēloties seno amata meistaru darbu un dzīves ritmu Latgalē.

Evija Maļkeviča-Grundele, muzeja “Andrupenes lauku sēta” novadpētniece: Šis te mums ir dāvinājums no dzīva kalēja, kurš bija pie mums ciemos 3. maijā. Mums bija arī meistarklase, kuras laikā viņš pastāstīja par kalšanu un izkala šo skaisto kruķi jeb, kā mēs sakām latgaliski, kacerāgu, ar kuru varēja ogles parušināt, kad tas bija nepieciešams.”

Kalējs bija ne tikai amata meistars – viņš bija cilvēks, pie kura vērsās gan saimniecības darbos, gan ikdienas vajadzībās. Smēdē tapa darbarīki, zirgu pakavi un dažādi sadzīvē nepieciešami priekšmeti.

Evija Maļkeviča-Grundele, muzeja “Andrupenes lauku sēta” novadpētniece: Parasti pie kalēja nāca mācekļi, kas vēlāk kļuva par zeļļiem. Tie bija lielākie palīgi un atbalsts pašam kalējam, jo viņš varēja viņus norīkot darīt aktīvus, bet ne tik atbildīgus darbus, kā, piemēram, darbināt plēšas vai palīdzēt izkalt dzelzi. Kalējs ar mācekli parasti darbojās tandēmā — meistars ar mazu āmurīti parādīja, kur sist, bet māceklis ar lielo veseri palīdzēja izkalt dzelzi.””

Andrupenes lauku sētas ekspozīcija.

Ekspozīcijā apskatāmi ne vien kalēja darbarīki un smēdes aprīkojums, bet arī dažādi sadzīves priekšmeti, kas stāsta par dzīvi Latgales laukos pirms daudziem gadu desmitiem. Muzeja pārstāvji uzsver – svarīgi bijis ne tikai saglabāt priekšmetus, bet arī radīt sajūtu, kāda valdījusi senajā lauku sētā.

Andrupenes lauku sētā atklāta jauna ekspozīcija par seno kalēja amatu.

Evija Maļkeviča-Grundele, muzeja “Andrupenes lauku sēta” novadpētniece: “Bija patiešām interesanti sameklēt dažādus fotoattēlus Nacionālajā vēstures muzejā, kur dokumentēts kalējs 1927. gadā Daugavas pusē, kas ir netālu no mums. Bija iespēja apskatīties, uzzināt un arī plašākai sabiedrībai parādīt, kādi kalēji bijuši mūsu pusē un cik patiesībā nozīmīgs bijis šis amats, jo kalējs tradicionālai lauku sētai izgatavoja praktiski visus nepieciešamos “dzelžus”. Sākot no dažādiem sadzīves priekšmetiem, beidzot ar lemešiem, ecēšām un naglām. Savukārt viens no svarīgākajiem darbiem vēl salīdzinoši nesenā pagātnē bija zirgu pakavu kalšana un zirgu apkalšana.”

Izceļot seno arodu nozīmi un paaudzēs mantotās prasmes, Andrupenes lauku sētā 6. jūnijā norisināsies tradicionālais alus darīšanas meistaru un mācekļu saiets. Tā laikā būs iespēja iepazīt arī unikālo akmens alus darīšanas tradīciju — vairāk nekā tūkstoš gadu senu metodi, kādā alu savulaik darinājuši arī senie vikingi.