Rēzeknes novadā pēc atkārtotas pārbaudes darbā atgriezīs 10 kolektīvu vadītājus

Jau ziņojām, ka šī gada sākumā nepatīkama situācija bija izveidojusies Rēzeknes novadā, kur, iepriekš nebrīdinot un neko neskaidrojot, tika atlaisti no darba G3 un G4 kolektīvu vadītāji. No  kopumā Rēzeknes novadā reģistrētajiem 109 pašdarbības kolektīviem Kultūras un tūrisma pārvalde lauza līgumus ar 47 kolektīvu vadītājiem, taču pēc asa sabiedrības un kultūras darbinieku nosodījuma tika pieņemts lēmums veikt kolektīvu darbības pārvērtēšanu.

Ar Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja Guntara Skudras rīkojumu jau 23. janvārī tika izveidota darba grupa, pamatojoties uz Rēzeknes novada pašvaldībā saņemto vairāku iedzīvotāju grupu iesniegumu pret domes lēmmumu bez paskaidrojumiem pārtraukt darba attiecības ar vairāk kā 40 kolektīvu vadītājiem. Darba grupai kolektīvu pārvērtēšanas darbi bija japabeidz un ziņojums bija jāiesniedz līdz 5. februārim, taču vēl 10. februāra pēcpusdienā, kad jaunie lēmumi jau bija pieņemti, par to atkal nebija informēti kolektīvu vadītāji.

Foto: Vidzemes televīzija

Normunds Štekels, Maltas mūzikas skolas direktors, folkloras kopas “Malta”, senioru ansambļa “Liepas” vadītājs: “Šei informaceja par kolektivu atlaišonu beja kai snīgs nu skaidrim dabasim, var saceit tai, par tū, ka leidz šam ni beja kolektīvu vadeituoji breidynuoti, ni informāti gon par situāceji budžeta lītuos, tikai nūlīkūt fakta prīkšā myusus, i to – tys nūtyka ar atpakaļejūšu datumu. Ryugtums palyka i daudz kas palyka naizrunuots, i ir divejadys sajyutys. Ar kū tys vyss beigsīs i kai tys beigsīs, tys nav zynoms, bet, saleidzynūt ar sābru kolektivim, kaimiņu kolektivūs sajam leluoku finasiejumu vadeituoji tymā pošā G3, G4 grupuos Lauku kapela “Malta” ir dzīsmu svātku kolektivs, leidz ar tū jis turpynoj struoduot, par “Līpom” es vāļ leidz šam nazynu, kaids liktiņs byus.” 

(tulk. Šī informācija par kolektīvu atlaišanu bija kā sniegs no skaidrām debesīm, var teikt, jo līdz šim nebija ne kolektīvu vadītāji brīdināti, ne informēti arī par situāciju budžeta lietās, tikai noliekot mūs fakta priekšā un pie tam – ar atpakaļejošu datumu. Rūgtums palika un daudz kas palika neizrunāts, ir divējādas sajūtas. Ar ko tas viss beigsies un kā tas beigsies, tas nav zināms, bet, salīdzinot ar kaimiņu kolektīviem, kaimiņu kolektīvos saņem lielāku finansējumu tajās pat G3, G4 grupās. Lauku kapela “Malta” ir dziesmu svētku kolektīvs, līdz ar to tas turpina strādāt, par “Liepām” es vēl līdz šim nezinu, kāds liktenis būs.)

Guntars Skudra, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs: “Tys, īspiejams, beja dorba grupys malnrokstūs, tys dokuments, kas tagad ir sagatavuots, šudiņ. Vakar dorba grupa pabeidza dorbu, kaut arī beja plānuots leidz 5. februārim tū izdareit, bet, jamūt vārā itū eisū termeni nu 23. janvāra i itū lelū apjūmu, dorba grupa napaspieja tū izdareit laikā. Nu, īspiejams, varbyut nav aizguojusi tei informāceja, jū mes nūsietiejom e-postūs, tū darieja gon Kuļturys i tūrisma puorvalde šūbreid. Ja nav sajimta, tod tys nūteikti nūtiks tyvuokajā laikā.”

(Tulk. Tas, iespējams, bija darba grupas melnrakstos, tas dokuments, kas tagad sagatavots, šodien. Vakar darba grupa pabeidza darbu, kaut arī bija plānots līdz 5. februārim to izdarīt, bet, ņemot vērā īso termiņu no 23. janvāra un to lielo apjomu, darba grupa nespēja to izdarīt laikā. Iespējams, varbūt nav aizgājusi tā informācija, jo mēs nosūtījām e-pastos, to darīja Kultūras un tūrisma pārvalde šobrīd. Ja nav saņemta, tad tas noteikti notiks tuvākajā laikā.) 

Foto: Vidzemes televīzija

Vēlā pēcpusdienā kolektīvu vadītāji tomēr saņēmuši augstākminēto dokumentu, kas gan atkal raisījis daudz jautājumu – pirmkārt, radušies jautājumi par to, kādēļ ziņojums datēts ar 9.janvāri, otrkārt – darba grupas izstrādātajā jaunajā rīkojumā nav norādīti ne atkārtotās izvērtēšanas kritēriji, ne arī darba grupas locekļu sastāvs, jo, atgādināsim, ka viena no galvenajām kultūras darbinieku pretenzijām jau iepriekš bijusi tā, ka kolektīvus ik gadu vērtējuši nekompetenti, ar jomu nesaistīti speciālisti, taču dome arī šoreiz konkrētus speciālistus nenosauc. 

Guntars Skudra, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs: “Tī beja īsaisteiti profesionāļi, tī beja kuļturys nūzaris kuļturys dorba organizatori nu kuļturys nomim, tī beja īsaisteiti dūmis deputāti, taipat arī Kuļturys un tūrisma puovaldis puorstuovji un arī kolektīvu vadeituoji.”

(Tulk. Tur bija iesaistīti profesināļi, tur bija kultūras nozares kultūras darba organizatori no kultūras namiem, tur bija iesaistīti domes deputāti, tāpat arī Kultūras un tūrisma pārvaldes pārstāvji un arī kolektīvu vadītāji.)

Lielākā daļa kolektīvu vadītāju, ar ko sazinājāmies, teica, ka vairs vienkārši nevēlas piedalīties šajā pazemojumā – viņi uzskata, ka uz viņu rēķina pašvaldībā tiek ekonomēts, un ka drīz pārmaiņas nonākšot arī līdz Dziesmu un deju svētku kolektīviem. 

Savukārt Normunds Štekels, Maltas mūzikas skolas direktors, ilggadējs novada folkloras kopas “Malta” un senioru vokālā ansambļa “Liepas” vadītājs uzsver, ka, ņemot vērā situāciju reģionā, kur aizvien tiek slēgtas skolas, pazūdot kolektīviem kultūras namos, ar laiku izzudīs arī pati apdzīvotā vieta, nerunājot jau par iespējām piesaistīt jaunos speciālistus darbam novadā. 

Normunds Štekels, Maltas mūzikas skolas direktors, folkloras kopas “Malta”, senioru ansambļa “Liepas” vadītājs: “Jaunī vadeituoji, es saceitu, par taidu simbolisku samoksu naīs struoduot, nu a tī, kas ir pensejā, dastruoduos, ja jim ļaus dastruoduot, bet nu tai tys skots nu molys izaveras dīzgon bēdīgs. Tei informaceja, kas izskanieja, ka kuļturys noma durovys byus vīnmār valī, i ka var īt i darbuotīs i dareitīs, bet nu – myusu cylvāki jau tai ir gausi. Voi jī īs, kod nabyus kolektivs? Kolektivs tūmās salīdej, jā. Ja tys ir vīneigais kolektivs, pījimsim, pošā pogostā, un juo vairs nav, kaida tī vairs kuļturys dzeive var byut! Feimani jau arī – školu dreiž aiztaises cīt, ja, teiksim, kolektivu nabyus, kaida tī dzeive var palikt?”

(Tulk. Jaunie vadītāji, es teiktu, par tādu samaksu neies strādāt, un tie kas ir pensijā, nostrādās, ja viņiem ļaus nostrādāt, bet nu tas viss skats no malas izskatās diezgan bēdīgs. Tā informācija, kas izskanēja, ka kultūras nama durvis būs vienmēr vaļā, ka var iet, darboties un darīties – musu cilvēki jau tā ir gausi. Vai viņi ies, kad nebūs kolektīva? Kolektīvs tomēr saliedē, jā. Ja tas ir vienīgais kolektīvs, pieņemsim, pašā pagastā, un viņa vairs nav, kāda tur vairs kultūras dzīve var būt! Feimaņi jau arī – skolu drīz aiztaisīs ciet, ja, teiksim, kolektīvu nebūs, kāda dzīve tur var palikt?)

Uz šo brīdi novadā lēš, ka senioru socializācijai lauku apvidos novads varētu iesaistīties Labklājības ministrijas plānotajā “Senioru skolu” projektā, taču gatava plāna tam nav. Savukārt novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītājai, kas šādu situāciju radījusi un pārkāpusi arī darba likumu, izteikts rājiens.