Režisoram un aktierim Jānim Lūsēnam – 120

Šodien simtu divdesmitā gadskārta apritētu aktierim un režisoram Jānim Lūsēnam. Savas dzīves laikā viņš darbojies gan Kurzemē, gan Latgalē, tomēr visdziļākās pēdas palikušas Jelgavā, kur, pateicoties viņam, Ādolfa Alunāna teātris ieguva gan tautas teātra nosaukumu, gan teātra tēva Ādolfa Alunāna vārdu. 

Šodien aktierim un režisoram Jānim Lūsēnam, apritētu 120. gadskārta, bet Ādolfa Alunāna muzejā par viņu mūsdienu teātra mīļiem stāsta izstāde ”No šitā iznāks aktieris..”. Viņa ceļš uz teātra pasauli gan esot sācies pavisam nejauši, stāsta Ādolfa Alunāna memoriālā muzeja vadītāja Elīna Skutele: ”Viņš bija kurzemnieks, viņš ir no Liepājas puses. Savās atmiņās viņš stāsta, ka viņu kā jaunu, septiņpadsmitgadīgu puisi noskatīja vienai lomai amatierteātrī. Tas bija laiks, kad viņš ar to teātra slimību saslima, un pēc tam viņš par katru varīti gribēja teātrī būt.”

Jānis Lūsēns teātra mūzai sekojis no Liepājas teātra līdz Latgales teātrim, tad atpakaļ uz Kurzemi, uz Ventspili. Tomēr visnozīmīgāko darbu viņš paveicis Jelgavā, kuru par savu pilsētu saucis līdz mūža galam. Viņa režijas laikā Ādolfa Alunāna  Jelgavas teātris tika pie tautas teātra nosaukuma un pie Ādolfa Alunāna vārda, skaidro Elīna Skutele: ”Pirms tam tas bija vienkārši dramatiskais kolektīvs, dramatiskais pulciņš. Ar viņa atnākšanu, ar iestudējumu ”Jo pliks, jo traks” tas ieguva jaunu spozmi un tika manīts visā Latvijā, un kopš tā laika arī nepārtraukti ir darbojies.”

Kā stāsta Maija Matisa, kura Ādolfa Alunāna teātrī darbojas joprojām, un teātri spēlējusi arī Jāņa Lūsēna laikā, ar viņa ienākšanu sākusies attīstība. Viņa darbības principi gan tolaik likušies pavisam jokaini: ”Viņš mums teica – taisiet smaida grimasi! Tagad taisiet dusmīgo seju! – Mēs, toreiz jauni cilvēki būdami, aizkulisēs smējām – nu, kā, lai uztaisa tādu seju, bet, patiesību sakot, mēs varējām viņu pieņemt.”

Režisors Jānis Lūsēns, kurš ir mūsdienās labāk zināmā komponista Jāņa Lūsēna vectēvs, vienmēr atmiņās paliks ne tikai alunāniešiem. Pēc viņa atmiņās rakstītā, viņa kontā ir lomas vienpadsmit kinofilmās, no kurām populārākā ir ”Emīla nedarbi.”