Rogovkā noslēgušies latgaliešu valodas un kultūras kursi

Rēzeknes novada Rogovkā noslēgušies vairāku dienu latgaliešu valodas un kultūras kursi “Vosoruošona 2025”. Tajos bija aicināti piedalīties skolotāji, kuri jau māca vai tuvākajā laikā plāno mācīt latgaliešu valodu, kā arī citi interesenti, kuriem latgaliešu valoda varētu noderēt profesionālajā darbībā. Latgaliešu valodas un kultūras kursus rīko Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija, latgaliešu kultūras kustība “Volūda” un Nautrēnu vidusskola. 

Latgaliešu valodas un kultūras kursu “Vosoruošona” mērķis ir palīdzēt nostiprināt zināšanas latgaliešu rakstu valodā, informēt par jaunumiem latgaliešu valodas attīstībā, metodēm, resursiem un līdzekļiem valodas mācīšanai, padziļināt zināšanas par latgaliešu literatūru, Latgales kultūrvēsturi un mūsdienu latgaliskās kultūras procesiem. Dalībnieki piedalās radošajās darbnīcās un semināros, ko vada skolotāji ar pieredzi latgaliešu valodas mācīšanā un latgaliskās kultūrvides personības.

Edīte Laime, latgaliešu valodas un kultūras kursu “Vosorošona 2025” koordinatore: “Latgalīšu volūdu vuica na tikai latvīšu volūdys školuotuoji, bet ir arī latvīšu volūdys školuotuoji, ir matematikys školuotuoji, ir na tikai arī školuotuoji, bet ir arī volūdnīki voi žurnālisti, kam lagalīšu volūda var koč kaidā veidā profesionāli nūderiet, tai ka tys školuotuoja profils ir vysaids. Latgalīšu volūda ir Google, ir vīta tī, latgalīšu volūdai ir vīta školā i sevkurā nūzarē, kurā volūda ir vajadzeiga, tī arī vīta latgalīšu volūdai.” (Tulk. – Latgaliešu valodu māca ne tikai latviešu valodas skolotāji, bet ir arī latviešu valodas skolotāji, ir matemātikas skolotāji, ir ne tikai skolotāji, bet arī valodnieki vai žurnālisti, kam latgaliešu valoda var kaut kādā veidā profesionāli noderēt, tā kā tas skolotāja profils ir dažāds. Latgaliešu valoda ir Google, tai ir vieta tur, latgaliešu valodai ir vieta skolā un katrā nozarē, kurā valoda ir vajadzīga, tur arī ir vieta latgaliešu valodai.)

Foto: Vidzemes televīzija

Skolotāja Rita Lazda latgaliešu valodu Preiļos pasniedz jau otro gadu. Viņa uzsver, ka vecākiem esot svarīgi, ka bērni skolā to apgūst, tādēļ par šī izvēles priekšmeta apmeklējumu sūdzēties nevarot. 

Rita Lazda, Preiļu 1. pamatskolas latviešu valodas, literatūras un latgaliešu rakstu valodas skolotāja:  “Runojūt par tū atsauceibu, es navarātu syudzietīs, atsauceiba ir dīzgon lela, sevišķi 5. -6.  klaseišuos, i lela atsauceiba, kai breinums, ir tīši nu puiku pusis. Es dūmoju, ka jaunuo paaudze spies tū iznest iz prīkšdīnom. Mes nazynom, kas byus nuokūtnī, varbyut mes vysi školuos runuosim tikai latgaliski.” (Tulk. – Runājot par to atsaucību, es nevarētu sūdzēties, atsaucība ir diezgan liela, sevišķi 5. – 6. klasītēs, un liela atsaucība, kā brīnums, ir tieši no zēnu puses. Es domāju, ka jaunā paaudze spēs to iznest nākotnē. Mēs nezinām, kas būs nākotnē, varbūt mēs visi skolās runāsim tikai latgaliski.) 

No nākamā gada to plāno darīt 24 gadus vecā skolotāja Daina Jonikāne no Mežvidiem. 

Daina Jonikāne, Mežvidu pirmsskolas izglītības iestādes audzinātāja: “Nūteikti, nūteikti, nūteikti, un, es dūmoju, ar jaunū muoceibu godu tiks arī ikdīnā pīlītuota latgalīšu volūda. Ir arī bārni, kas, atnuokūt uz duorzenu, sovā storpā runoj latgaliski, un es dūmoju, tys byutu burveigi, ka – volūdu pīlītuot arī nūdarbeibuos. Tei ir tei volūda, kas ir nu paaudzis paaudzī, un, cik es sevi atcerūs, es ikdīnā runoju latgaliski, un tys byutu burveigi – arī jaunuokajai paaudzei sovā storpā runuot šū volūdu – tei jau ir tei ūdzeņa, ka tu dzeivoj Latgolā, ir juorunoj latgaliski – nav cytu variantu!” (Tulk. – “Noteikti, noteikti, noteikti, un es domāju, ar jauno mācību gadu tiks arī ikdienā pielietota latgaliešu valoda. Ir bērni, kas, atnākot uz dārziņu, savā starpā runā latgaliski, un, es domāju, tas būtu burvīgi, ja valodu varētu pielietot arī nodarbībās. Tā ir tā valoda, kas ir no paaudzes paaudzē, un, cik es sevi atceros, es ikdienā runāju latgaliski, un tas būtu burvīgi – arī jaunākajai paaudzei savā starpā runāt šajā valodā – tur jau ir tā odziņa, ja tu dzīvo Latgalē, ir jārunā latgaliski – nav citu variantu.”)

Foto: Vidzemes televīzija

Anita Ludborža, Nautrēnu vidusskolas direktore, nometnes “Vosoruošona” ilggadēja vadītāja: “Jau paguojušūgod beja. Mes eksperimentiejom, ļūti bārnim patyka, lūti labi aizguoja. Jim patyka runuot, spielietīs, sveicynuotīs: “Lobs reits! Vasali!” Es dūmoju iz Izgleitebys ministreju, es  tai skotūs, i, es dūmoju, mes nabeigsim par tū ceineitīs – itymā gadiejumā mes izaceiniejom par tū latgalīšu volūdys apvuiceibu, lai byutu faktisk pedagogi, lai aptvartu, byutu tod nuokušais lelais dorbs – myusim byutu juosaceinās par vīnuotys nūvodvuiceibys īvīsšonu, kurā sadaļa byus latgalīši, arī tū ventspiļnīks pastudies, palaseis, i myusim ļūti interesej tei ventiņu volūda! I myusim ir juoīt kūpā. Myusim ir puoruok moza kuļturys vide, lai mes pilneigi lokalizietūs.” (Tulk. – “Jau pagājušajā gadā tā bija. Mēs eksperimentējām, bērniem ļoti patika, gāja ļoti labi. Viņiem patika runāt, spēlēties, sveicināties: “Lobs reits! Vasali!” Es domāju par Izglītības ministriju, es skatos, ka jā, ka mēs nepārstāsim par to cīnīties – šajā gadījumā mēs cīnījāmies par latgaliešu valodas mācīšanu, lai būtu faktiski skolotāji, lai nosegtu, būtu tad nākamais lielais uzdevums – mums būtu jācīnās par vienotas novadmācības ieviešanu, kurā sadaļa bbutu arī latgalieši, ventspilnieki arī to pētīs un lasīs, un mums arī ļoti interesē tā ventiņu valoda! Un mums jāiet kopā. Mums ir pārāk maza kultūras vide, lai to pilnībā lokalizētu.”)

Šobrīd latgaliešu valodas un kultūras apmācības organizēšanai nākamajā mācību gadā jau pieteikušās 43 skolas un 8 bērnudārzi, taču skaits varētu pieaugt, ņemot vērā, ka pēc “Vosoruošona 2025” kursu noslēguma vēl 31 persona iegūs apliecību par kursu apguvi, kas ļaus attiecīgās mācības vadīt.

Pirmo reizi vasaras kursi “Vosoruošona” notika pirms 25 gadiem tieši Rēzeknes novada Rogovkā.

Kopumā šie kursi notika jau 15. reizi – savas pastāvēšanas laikā tie bijuši gan ikgadējs notikums, gan piedzīvojuši arī lielākus pārtraukumus. Iepriekšējā mācību gadā latgaliešu valodu interešu izglītības veidā apguva vairāk nekā 600 bērnu 30 izglītības iestādēs Latgalē, izņemot Daugavpili, tādēļ regulāra skolotāju tālākizglītošana ir būtisks faktors valodas apguves veicināšanā, atzīmē kursu rīkotāji.