Tapusi jauna Latgales tautu deju programma “Vydā sātys”

Pirms pieciem gadiem, gatavojoties Kurzemes deju svētkiem, latviešu horeogrāfs un dejas pedagogs, vairākkārtējs Deju svētku virsvadītājs un to lielkoncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš uzrunāja mūziķus no apvienības “TKP/tā kā pērn” ar domu radīt 3 jaunas dziesmas, uz kuru pamata tika izveidotas trīs dejas. Pēc veiksmīgās sadarbības tika nolemts radīt pa deju programmai ar oriģinālmūziku katram Latvijas vēsturskajam novadam. Jau ir tapušas Zemgales un Sēlijas deju programmas, un nupat Varakļānu kultūras namā divu dienu garumā pieradināta pati jaunākā – Latgales deju programma.

Varakļānos nupat divu dienu garumā vietējie kolektīvi cītīgi strādāja pie piecu jaunu deju pieradināšanas – projekta “Vydā sātys” gaitā latviešu horeogrāfs un dejas pedagogs Jānis Purviņš kopā ar mūziķiem no apvienības “TKP/tā kā pērn” Ēriku Zepu un Julgī Stalti radījuši piecas jaunas tautasdziesmu apdares, uz kuru pamata izveidotas piecas jaunas Latgales dejas – pārdomas un iespaidi par Rikavas kadriļas piecām daļām – dūmuošonu, doncuošonu, spardiešonūs, kumeļu i ceiruli.

Foto: Vidzemes televīzija

Ēriks Zeps, etnomūziķis, deju mūzikas autors: “Pyrmuo beja Kurzeme, tod nuoca īprīkšejī Vyspuorejī dzismu svātki, tur topa Zemgale, un tod tai saguoja, ka juoizceļo tai Latvejai cauri – tod beja Sēlija pyrms pusūtra goda, un tagad logiski asom nūnuokuši pi Latgolys. Pi Kurzemis tuos beja treis dejis, jū taids beja uzstuodiejums, pi Zemgalis vasalys 6, par tū, ka tī beja vielme vīnu nu sadaļom izvierst garuokā cyklā, Sēlijā otkol beja 3, Latgolā otkon ir 5 par tū, ka mes par taidu kai īdvasmys olūtu pajiemom Rikavys kadriļu, kurai arī originālā ir pīcys kaļenys.”

(Tulk. Pirmā bija Kurzeme, tad nāca iepriekšējie Vispārējie dziesmu svētki, tur tapa Zemgale, un tad tā sanāca, ka jāizceļo tai Latvijai cauri – tad bija Sēlija pirms pusotra gada, un tagad, loģiski, esam nonākuši pie Latgales. Pie Kurzemes tās bija trīs dejas, jo tāds bija uzstādījums, pie Zemgales veselas 6, tāpēc, ka tur bija vēlme vienu no sadaļām izvērst garākā ciklā, Sēlijā atkal bija 3, Latgalē atkal ir 5, jo mēs par tādu kā iedvesmas avotu paņēmām Rikavas kadriļu, kurai arī oriģinālā ir piecas kaļenas (daļas).)

Jānis Purviņš, latviešu horeogrāfs, deju pedagogs: “Man liekas, ka ir viena ļoti būtiska lieta – ka mākslinieki ir uz viena jaudas viļņa. Viņu muzikālā jauda, enerģētika ļoti, ļoti mani uzrunā un ver manī tādas radošas izpausmes, horeogrāfiskas, jaudīgas horeogrāfiskas izpausmes, un, man liekas, ka šī te radošā neredzamā saikne, šī sapratne vienam ar otru ir tas noteicošais, kāpēc mēs neapstājāmies pie Kurzemes, bet turpinām arī uz priekšu darboties.”

Latviešu horeogrāfs, deju pedagogs Jānis Purviņš. Foto: Vidzemes televīzija

Ēriks Zeps, etnomūziķis, deju mūzikas autors: “Mes tū sajyutu veidojam iz tuo, kū mes poši asom pīredziejuši konkrētajā nūvodā. Tai pyrmajai Kurzemei beja tys uzstuodiejums par jiuru un par jiurys spāku un misticismu, Zemgalei vairuok tys plašums, un, patīseibā, arī iudiņs, arī upis plyudums, Sēlijai sovukuort maņ patīšom pateik tys apzeimiejums “solys”, un Latgolai koč kai atnuoca tys vuords “sātys” – un, es pat teiktu, na par tū, ka maņ pošam Latgola ir sāta, bet par tū, ka latgalīšim svareigiokas ir cylvāks, kūpā byušona, kūpā sanuokšona, un tys ir – vydā sātys.

(Tulk. Mēs to sajūtu veidojam uz tā, ko mēs paši esam pieredzējuši konkrētajā novadā. Tai pirmajai Kurzemei bija tas uzstādījums par jūru un par jūras spēku un misticismu, Zemgalei vairāk tas plašums, un, patiesībā, arī ūdens, arī upes plūdums, Sēlijai savukārt man patiešām patīk tas apzīmējums “salas”, un Latgalei kaut kā atnāca tas vārds “sātys”. Un es pat teiktu, ne tāpēc, ka man pašam Latgale ir mājas, bet tāpēc, ka latgaliešiem svarīgākais ir cilvēks, kopā būšana, kopā sanākšana, un tas viss ir – vydā sātys (“mājās”)).

Jānis Purviņš, latviešu horeogrāfs, deju pedagogs: “Latgalē, manuprāt, ir tāda ballīte, kā jau Rikavas kadriļā, kura pati par sevi ir tāda kopā sanākšana un lustīga izdancošanās uz nebēdu. Tā principā ir veidojušies arī šie te darbi, kur katros ir nedaudz arī ir horeogrāfiskās atsauksmes, un pārējais ir tāds radošais emociju sprādziens, kuru mēs esam mēģinājuši ielikt šajās dejās. Un tā nav tikai ballīte, tur ir daudzas lietas, kas ir vairākos slāņos no mūsu puses saliktas apakšā, un varbūt, cilvēki skatoties, par to nedaudz arī aizdomāsies.“

Foto: Vidzemes televīzija

Divas dienas ilgais pasākums Varakļānos ir pietiekami neierasts formāts – katru deju kolektīvi apguva vien 2 stundas dzīvās mūzikas pavadījumā, un otrās dienas vakarā jau bija gatavi atrādīt rezultātu koncertā vietējiem iedzīvotājiem. Šāds formāts ļauj pašiem deju radītājiem saprast, kā viss iecerētais īstenojas dzīvē, savukārt dejotājiem – būt klātesošiem dejas fināla varianta izveides procesā.

Diāna Soldāne, DA “Laismeņa” vadītāja: “Īprīkšejūs ciklus – gon Zemgalis, gon Sēlijas – mes asom jau izdancovuši, leidz ar tū mes asom ļūti prīceigi byut te un vuiceitīs arī Latgalis deju ciklu. Nivīna cyta nūvoda dejom nav taidys energētiskuos dzirksteleitis, kaida ir Latgolys dejom. Tys ir tuods breiniškeigs pīdzeivuojums – kod ta vāļ mes tai tiksim, kod horeografs tev līk dejis, uzreiz ir dzeivuo muzyka, tu pīsalāgoj, gon muzykants pīsalāgoj, gon horeografs, gon doncuotuojs. Maņ līkas, mes asom vīnkuorši laimeigi – byut te un izbaudeit.”

(Tulk. Iepriekšējos ciklus – gan Zemgales, gan Sēlijas – mēs esam jau izdancojuši, līdz ar to mēs esam ļoti priecīgi būt te un mācīties Latgales deju ciklu. Neviena cita novada dejām nav tādas enerģētiskās dzirkstelītes, kāda ir Latgales dejām. Tas ir tāds brīnišķīgs piedzīvojums – kad tad vēl mēs tā tiksim, kad horeogrāfs tev liek dejas, uzreiz ir dzīvā mūzika, tu pielāgojies, muzikanti pielāgojas, gan horeogrāfs, gan dejotājs. Man šķiet, mēs esam vienkārši laimīgi – būt te un izbaudīt.) 

Deju ansambļa “Laismeņa” vadītāja Diāna Soldāne sola, ka viņas kolektīvā jaunās dejas noteikti tiks dejotas arī turpmāk, bet paši projekta mākslinieciskie autori nākotnē plāno izveidot deju programmu arī Vidzemei un līvu dejām, kā arī, iespējams, tiks veidota atsevišķa programma arī Rīgai, tā ka “Novadu burtnīcas”, kā paši mākslinieki šo projektu iesaukuši, pie Latgales programmas neapstāsies.