“Upītes Uobeļduorzs”: latgaliešu mīlas dzejas un mūzikas festivāls

Upītes ciems Balvu novada Šķilbēnu pagastā ir unikāla vieta Latgalē – te jau vairākus gadus pastāv Nemateriālās kultūras mantojuma centrs “Upīte”, ko veido Upītes tautas nams, bibliotēka un Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzejs. Šīs vietas vērtību uz saviem pleciem tur dzejnieka Ontona Slišāna bērni un mazbērni – muzicē, dzied, dejo, iet rotaļās, auž jostas un dečus, veido ziedu mandalas, cep tortes un rupjmaizi, zīmē karikatūras, glezno, spēj atvilināt pie sevis Latvijas labākos teātrus un citus māksliniekus, rīko brīnišķīgus pasākumus un lielā godā tur latgaliešu valodu. Kopš 2002. gada katrā trešajā  septembra sestdienā te tiek notiek arī senākais latgaliešu mīlas dzeju un mūzikas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, kas šogad aizvadīts jau 24. reizi. 

Upīte  kādam ir ciems Ziemeļlatgalē, pašā pierobežā, citam – pasaules centrs. Grūti iedomāties, ka šajā nelielajā ciemā kūsā tik liela dzīvība – bijusī Upītes pamatskola nu ir mājvieta vienīgajai pasaulē izlaušanās istabai latgaliešu valodā, mūzikas ierakstu un tetovēšanās studijām. Upītes Tautas nams ir norišu vieta daudziem regulāriem pasākumiem, taču īpašākais no tiem ir “Upītes uobeļduorzs”, kas ik gadu pulcē vienuviet latgaliski rakstošos un muzicējošos – šo tradīciju 2002. gadā iedibinājis izcilais latgaliešu kultūras darbinieks un literāts Ontons Slišāns. 

Andris Slišāns, Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” vadītājs: Tad, kad viņš bija dzīvs, viņš bija vienīgais dzejnieks pasaulē, kas bērniem rakstīja dzeju latgaliski tajā brīdī, un viņu ļoti daudz aicināja uz skolām uz dzejas dienām septembrī, bet, zini pati, kā ir skolās – aizbrauc, pēdējais zvans noskan, un vairs nevienam nekas neinteresē. Tad viņš izdomāja, ka vajag tādu festivālu sataisīt dzejas dienu, kur cilvēki paši atbrauks, tad viņus interesēs arī kādu dzejoli noklausīties.

(Tod, kod jis beja dzeivs, jis beja vīneigais dzejnīks pasaulī, kas bārnim rakstieja dzeju latgalisk tymā breidī, un jū ļūti daudz aicynuoja iz školom iz dzejis dīnom septembrī , bet, zyni pati, kai ir školuos – aizbrauc, pādejais zvins nūskaņ, i vairs nivīnam nikas nainteresej.  Tod jis izdūmuoja, ka vajag taidu festivalu sataiseit dzejis dīnu, kur cylvāki paši atbrauks, tod jim interesies arī kaidu dzejūli nūsaklauseit.)

Ja sākotnēji māksliniekiem, kas piedalījās festivālā, bija jāizpilda latgaliski vismaz 1 dziesma un 1 dzejolis, tad šobrīd pasākums pārsvarā notiek tikai latgaliešu valodā, un dzejniekus dalībai pasākumā esot pat jāatlasa. Pasākuma dalībnieki atzīst, ka līdzīgas māju un svētku sajūtas, kāda ir Upītē, neesot nekur citur. 

Rasma Svikle, dzejniece: “Es domāju, ka viss noslēpums ir Andris, kurš to visu organizē un kuram ir pietiekoši daudz enerģijas, un viņš piesaista citus cilvēkus. Tā sajūta, ko tu te paņem, ir iedvesmojoša, pacilājoša, tā tiešām ir mājuu sajūta, tā latgaliskā vide – tā ir vispār brīnišķīga. Es domāju, ja būs tādi cilvēki kā te, Upītē, un citās Latgales vietās. tad latgaliešu valoda varbūt varētu arī latviešu valodu pārdzīvot.”

(Es dūmoju, ka vyss nūslāpums ir Andris, kurš tū vysu organizej un kuram ir pīteikūši daudz energejis, i jis pīsaista cytus cylvākus. Tei sajyuta, kū tu te pajam, ir īdvasmuojūša, pacylojūša, tei teišom ir sātys sajyuta. tei latgaliskuo vide – tei ir vyspuor breineiga. Es dūmoju, ja byus taidi cylvāki, kai ir ite, Upītē, i cytuos Latgolys vītuos, tod latgalīšu volūda moš i latvīšu volūdu var puordzeivuot.)

Festivāls “Upītes Uobeļduorzs” ar latgaliešu dziesmām.

Artijs Foči (Arthys Fochi), mūziķis no Brazīlijas: “Es esmu no Brazīlijas, un kaut kādā ziņā mēs esam tuvi jo cilvēki te ir ļoti atvērt, un arī mūzika ir tāda, pie kuras var dejot, un kaut kādā ziņā es jūtu šo savienojumu ar savu kultūru tas ir ļoti skaisti. Es raudāju nupat pasākumā, redzot, kā bērni spēlējas, cilvēki dejo, tas bija tik unikāli.”

Igeta Ozoliņa, etnogrupas “Ogas” mūziķe: “Es domāju, ka tas pamats ir tā aktīvā Slišānu ģimene, tie cilvēki viņi zina, ka uz šejieni var saplūst, ka te kaut kas vienmēr vērtīgs notiks, piepildīts ar saturu, ar viesmīlību, tā Latgales īpašā aura te izpaužas pilnā mērā, un tiešām tā Latgale mums ir iekšā ar savu to šarmu, garšu, smeķi, garšīgumu.”

Nākamajā gadā, kad pasākums svinēs savu 25 gadu jubileju, organizatori sola pārsteigt Upītes viesus ar vēl nepieredzētu pasākuma programmu.