Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Teātra festivāla “Pitons” tradīcija turpina dzīvot

2. jūnijs 2025
Sandra Leitāne, Andris Pāns, ReTV

Pasākuma zāle ar skatītājiem, spoguļiem un cilvēkiem uzstājoties
Foto: ReTV

“Tas ir jautājums, vai ir svarīgi kopt un saglabāt savu kultūru,” tā par Starptautiskā teātra festivāla “Pitons” nozīmi saka festivāla eksperte, pieredzējusī režisore un aktiermeistarības pedagoģe Aina Matīsa. Nedēļas nogalē ar septiņu teātra kolektīvu izspēlētām astoņām izrādēm, kuras rūpīgi vēroja pieaicinātie eksperti, aizvadīts jau 34. Starptautiskais teātra festivāls “Pitons”. Savā ilgajā pastāvēšanas vēsturē tas piedzīvojis dažādus laikus, bet vienmēr centies izdzīvot, un tas arī izdevies.

 

1991. gadā šeit, pie vēsturiskās kinoteātra “Daile” ēkas Dobelē, režisore Velga Līce, turot rokās dzīvu pitonu, atklāja pirmo Starptautisko teātra festivālu “Pitons”. Dobeles vārdu pasaulē tas nesa līdz 2011. gadam, līdz vietējie tā laika politiķi lēma, ka “Pitons” esot pārāk ēdelīgs.

 

Tagad vēsturiskā ēka soli pa solim tuvojas grausta statusam. Teātra “Pitons” Dobelē vairs nav, bet festivāls “Pitons” sev mājvietu radis Pārdaugavā, Rīgā.

“Šajā laikā mēs esam tik ļoti mainījušies, ka varbūt tie, kuri redzēja mūs kādreiz, pat neatpazītu, bet tradīcijas mēs saglabājam, un tas ir pats svarīgākais.”

Rīgas BJC "Altona" teātra studijas "Revedo" skolotāja, režisore, festivāla "Pitons" organizatore Velga Līce

Reklāma

Nedēļas nogalē Starptautiskais teātra festivāls “Pitons”, kas kā allaž vienkopus pulcē bērnu un jauniešu teātra kolektīvus, notika jau 34. reizi. Kā atzīst festivāla organizatore, festivāla programma ir visai dažāda – no ultramoderniem darbiem līdz tādiem, kas jau kļuvuši par tautas tradīciju. Teātra studija “Revedo” festivālu noslēdz ar izglītojošu izrādi “Mums jau nevajag daudz”, kas liek aizdomāties gan skatītājiem, gan teātra spēlētājiem.

Glezna ar čūsku un traģēdijas masku uz molberta

Reklāma

Rīgas BJC “Altona” teātra studijas “Revedo” dalībniece Keita Kokoreviča stāsta, ka izrāde ir par to, kā suns pārdzīvo to, ka saimnieks viņu pamet.

 

Uz jautājumu, ko pašai nozīmē festivāls “Pitons”, Keita atbild: “Sabrauc no Ikšķiles, no Rīgas, no visādām vietām, un tad tu redzi tik dažādas izrādes. Ir interesanti redzēt, cik dažādi var uztaisīt kaut ko, un tas man liekas ļoti svarīgi.”

 

Nemainīga vērtība festivālā “Pitons” ir ekspertu vērtējums, kas ļauj teātra kolektīvu režisoriem analizēt savu veikumu, lai turpinātu augt un attīstīties.

 

“Tas ir jautājums par to, vai vispār ir svarīgi, ka mēs kopjam un saglabājam savu kultūru. Kaut kur ir tie mazie asni, tas sākums,” uzskata aktiermeistarības pedagoģe, Starptautiskā teātra festivāla “Pitons” eksperte Aina Matīsa.

“Ja skolēni nespēlēs teātri, nelasīs grāmatas un viņiem nebūs tīkama dzeja, tad mēs drīz jutīsim, ka tie ir pavisam cita tipa cilvēki. Diez vai mēs priecātos par cilvēkiem, kuriem neinteresē nekas no kultūras.”

Aktiermeistarības pedagoģe, Starptautiskā teātra festivāla “Pitons” eksperte Aina Matīsa

Reklāma

Teātra festivālu “Pitons” organizē biedrība “VR2”, Rīgas Bērnu un jauniešu centrs “Altona” un atbalsta Rīgas pašvaldība.

Saistītās birkas