Peldsezona ir jau pusē. Šogad atkal tā jau iezīmējas traģiska, jo no ūdenstilpēm jau izcelti 27 bojāgājuši cilvēki. Biežākie nelaimes cēloņi aizvien ir alkohola lietošana pie ūdens, kam seko pārgalvīga rīcība peldoties. Tāpat arī neuzmanība, peldoties ar dažādiem piepūšamiem riņķiem un matračiem.
Niniera ezers netālu no Cēsīm ir daudzu peldētāju iecienīta atpūtas vieta gan vasarā, gan arī ziemā. Arī šodien tā ūdeņos veldzējas vairāki peldētāji. ReTV uzrunātie ļaudis neatminas šeit piedzīvotas nelaimes un norāda, ka atpūtnieki pie ezera viens otru pieskata.
Aizvien biežāk pie ūdensstilpēm parādās glābšanas riķi. Tos tad var pamest cilvēkam, kuram ūdenī gadījusies kāda problēma, lai pie tā var pieķerties. Šāds riņķis vai jebkāds cits pludmalē atrasts palīglīdzeklis glābs vien tad, ja cilvēks vēl ir kaut cik spējīgs noturēties virs ūdens. Situācijās, kad jau ir par vēlu un cilvēka dzīvība ir izdzisusi, darbs būs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ūdenslīdējiem (VUGD). VUGD pārstāvis Gusts Roļskijs: “Emocionāli ir ļoti smagi, katrs izsaukums gan ir citādāks. Meklēšanas darbi notiek kā nu kurš. Dažreiz aizbraucam, atrodam pusstundā vai 10 minūtēs. Tas viss atkarīgs no situācijas un lokācijas, kur noslīkušais ir pazudis, kur pēdējo reizi ir redzēts, bet ir bijušas arī reizes, kad meklē vairākas dienas un neatrod.”
Glābšanas dienesta pieredze liecina, ka nelaimes pie ūdens visbiežāk notiek, ja atpūtas brīdī tiek lietots alkohols. VUGD pārstāve Sandra Vējiņa: “Tie ir jauni vīrieši. Vecuma posms 30+, 30 līdz 50 gadi. Šeit līdz ar alkohola lietošanu nāk līdzi arī pārgalvība – es varu, es pārpeldēšu, es izdarīšu.”
Savukārt vecākiem, atpūšoties pie ūdens kopā ar savām atvasēm, jāatceras, ka modrību un uzmanību nedrīkst zaudēt ne mirkli. Dažādi piepūšamie matrači un riņķi patiesībā var radīt vēl lielāku risku un apdraudējumu.
Vējiņa: “Šodien arī silts laiks, ūdens vēss. Viņi var deformēties, tālāk nezinām, cik droši tie būs. Tāpēc, ja baudām ūdens priekus, tie paši SUPi, laivas, obligāti ir jālieto vestes. Un nevis piepūšamās, bet speciālās vestes, kas mūs var noturēt virs ūdens.”
Glābēju pieredze liecina, ka skaudrākās nelaimes uz ūdens notiek tieši vasaras noslēgumā. Iespējams, tāpēc, ka cilvēki vairs nav tik uzmanīgi. Tādēļ, lai nezaudētu iemaņas meklēšanas darbos zem ūdens, arī VUGD ūdenslīdeji reizi mēnesi aizvada prakstiskās niršanas apmācības. To laikā ūdes tilpēs nākas atrast arī dažādus cilvēku radītus atkritumus. VUGD pārstāvis Mareks Norvelis: “Kolēģis atrada arī izšautu lādiņa čaulu, tā noteikti vēl no kara laikiem. Pārsvarā jau pudeles. Tur ir ļoti daudz pudeļu, tās jums būtu jāredz.”
Ja tomēr gadījies pamanīt situāciju, kad kāds uz ūdens nonācis nelaimē, nekavējoties jāzvana 112. Bieži krīzes brīžos cilvēkiem ir grūti izstāstīt precīzu negadījuma vietu, tāpēc dienests aicina ikvienu lejupielādēt savās mobilajās ierīcēs jauno 112 Latvija aplikāciju. Izmantojot saziņā, dispečers jau redz zvanītāja aptuveno atrašanās vietu.
