“Personības koda” pirmo sezonu noslēdz ReTV programmas redaktors Andris Jurga, kurš kanālā ReTV plāno ētera programmu mēnešiem uz priekšu, bet kanāla skatītāji viņa balsi dzird katru dienu raidījumu pašreklāmās. 15 gadus bijis radio dīdžejs un no rītiem modinājis Radio TEV klausītājus, bet vakarā spēlējis ballītes naktsklubos un bāros. Vairāk nekā 20 gadus ir cieši saistīts ar Latvijas bobsleju. Bet garšīgās burgeru reklāmas nebūtu iedomājamas bez pozitīvās Andra balss - viņš gan ierunā, gan arī producē audio ierakstus, un viņa darbi skan ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.
“Šķiet, mācījos 5. klasē, kad nodefinēju sev trīs sapņus, kurus dzīvē vēlos piepildīt,” atceras Andris. “Kopš agras bērnības esmu bijis ļoti liels bobsleja fans, viens no maniem sapņiem bija iepazīties ar bobslejistiem. Lai arī pats savu fizisko dotumu dēļ nekad nevarētu kļūt par bobslejistu (skrēju garās distances un spēlēju futbolu, bet bobslejā vajadzīgi spēcīgi, eksplozīvi sprinteri), tomēr atradu veidu, kā sevi saistīt ar šo sporta veidu. 2002. gadā pašmācību ceļā biju apguvis, kā veidot interneta mājaslapas. Uztaisīju tādu kā fanu lapu bobslejam, kur pēc sacensībām aprakstīju notikumu gaitu un mūsu sportistu rezultātus. Tolaik interneta mājās man vēl nebija, tāpēc lapas saturs tika ierakstīts disketēs un gāju uz dažus kilometrus attālo interneta kafejnīcu, kur šos failus ielādēju. Liela veiksme, ka manu centību pamanīja Zintis Ekmanis, kurš arī tobrīd bija Latvijas bobsleja sabiedrības autoritāte, un uzaicināja mani, 15 gadīgu puiku, uz bobsleja sezonas noslēguma pasākumu Siguldā. Toreiz Sandis Prūsis bija kļuvis par Eiropas čempionu. Siguldā bija liels pasākums tam par godu, bet vakarā - bankets, kurā piedalījās bobsleja komanda. Mans pirmais sapnis piepildījās visai drīz - biju iepazinies ar bobslejistiem, turklāt ar dažiem no viņiem kļuvām labi draugi, piemēram, ar Jāni Miņinu, kas vēlāk kļuva par ļoti labu bobsleja pilotu. Šajā pasākumā Zintis Ekmanis man izteica darba piedāvājumu, aicinot kļūt par Latvijas bobsleja federācijas mājaslapas redaktoru. Nu jau 20 gadus mani raksti atrodami bobslejs.lv.”
Otrais Andra sapnis bijis strādāt radio par dīdžeju (tolaik tā sauca radio ētera cilvēkus).
“Mans brālis Gints jau no 1995.gada strādāja “īstā radio” - Radio Liepāja. Bet mājās mēs taisījām savu radio, kuru varēja dzirdēt mūsu dzīvokļa blakus istabā, kurā dzīvoja māsa Lelde. Zinu, ka tolaik tā darīja daudzi, bet mēs tomēr bijām diezgan advancēti - mums bija savi sacerēti radio džingli, radio raidījumu, arī dziesmu tops. Ar mediju pasauli biju apsēsts visu laiku - jau no 5. klases izdevu savu klases avīzi, tajā laikā kritu uz nerviem vietējo TV un radio bosiem, diezgan regulāri atgādinot par sevi. Dzīvojām Liepājā un laikam reizi nedēļā zvanīju uz “TV Dzintare”, kas bija Liepājas vietējā televīzija, lūdzot tā laika direktorei Simonai Laiveniecei vadīt man kādu raidījumu. Tas tā arī nekad nenotika.
Bet vidusskolā, kad vasaras brīvlaikā gribēju kaut ko nopelnīt un strādāju celtniecībā, visu dienu fonā skanēja radio, un ar katru dienu kļuvu pārliecinātāks par sevi, ka es arī varētu darīt to pašu darbu, kuru šobrīd dara radio dīdžeji. Pabeidzām objektu un pārējiem večiem teicu, ka iešu strādāt radio. Par mani smējās, jo kurš gan darbā radio ņems sūdīgu celtnieku (no manis tiešām celtniecībā nebija baigā jēga). Bet nepilnu mēnesi vēlāk es savos 17 gados izturēju konkursu un kļuvu par Liepājas radiostacijas “Rietumu Radio” vakara programmas vadītāju. Kā man vēlāk atklāja radio vadība, kandidātu bija daudz, bet neviens neesot bijis gana labs, tāpēc paņēma mani kā jaunāko un perspektīvāko, jo man esot mirdzējušas acis. Pirmo mēnesi nostrādāju un tikai tad uzzināju, ka man par to arī maksā - biju divtik laimīgs - hobijs, par kuru vēl maksā.”
Andrim ir izdevies realizēt vēl arī citus savus bērnības sapņus. Par to, kādas rakstura īpašības un talanti cilvēkam palīdz to izdarīt, vairāk sezonas noslēguma raidījumā.
Foto: Andra personīgais arhīvs
