Jau vairākus gadus korupcijas uztvere sabiedrībā būtiski nemainās un ir bīstami tuva līmenim, kas signalizē jau pat par problemātiska apmēra korupciju valstī. Salīdzinot korupciju ar pamatīgu aisbergu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) mudina iedzīvotājus aizdomāties par kukuļdošanas un slēptu darījumu sekām, kā arī aicina cilvēkus mainīt savu attieksmi un vienkārši pārstāt dot kukuļus.
Ik gadu Berlīnē bāzēta Starptautiskā pretkorupcijas organizācija veic pētījumu, apzinot, kā dažādās valstīs pasaulē uztver korupciju. Pēc šīs organizācijas datiem, pērn Latvijā korupcijas indekss no 100 iespējamiem punktiem bija 57. No 180 valstīm mēs ierindojāmies 42 vietā. Sabiedrības par atklātību “Delna” direktore Inese Tauriņa atzīst - tas rada bažas. “Valdībai vajadzētu būt drosmīgākai cīņā ar korupciju, ir jau konkrētas rekomendācijas, viens ir šīs te tiesvedības un to rezultāti, otrs - tiesībsargājošo iestāžu stiprināšana. Trešais - arī privātā sektora atbildība.”
Ar videoklipu sociālās kampaņas ietvaros KNAB ceru uzrunāt sabiedrību. Biroja vadītājs Jēkabs Straume šodien, atklājot kampaņu “Korupcijas aisbergs”, norādīja - Latvijā veikti pētījumi atklāj, ka kopumā sabiedrībā esot noraidoša attieksme pret korupciju, taču aizvien lielai daļai cilvēku šāda rīcība ir pieņemama, tikpat daudz ir vienaldzīgo. Pie mums plašāk izplatītākā korupcijas forma ir kukuļdošana. “Korupcija neapstājas brīdī, kad noticis kukuļošanas fakts. KNAB veicis pirmstiesas izmeklēšanu, rosinājis prokuratūrā uzsākt kriminālvajāšanu, tiesa šīs personas saukusi pie atbildības. Tā ir tikai korupcijas aisberga redzamā daļa.”
Tikmēr korupcijas neredzamā daļa ietekmē sabiedrību kopumā, graujot ekonomiku, mazinot uzticību valsts ierēdņiem un valsts iekārtai kā tādai. Latvijas Universitātes profesore Aija Zobena uzsver - tieši uzticības zudums arī ir korupcijas galvenās sekas. “Korupcijas ēna krīt arī uz tām iestādēm, kas reāli nekādā veidā nevarētu būt saistītas ar korupciju, zemāk vērtējamās ir Saeima un ministrijas. Es nezinu, vai nu kāds, kas savā laikā ar sviesta spainīti ir braucis pie Ministru prezidenta, vai kāda no ministriem, lai kārtotu savas lietas.”
Latvijas sabiedrībā ir ļoti būtiski veicināt izpratni par korupcijas negatīvajām sekām, tā ReTV Ziņām norāda Inese Tauriņa no “Delnas”. “Jā, korupcija ikdienā ir klātesoša. Mēs to bieži nepamanām, tātad, kā mēs to varam pamanīt ikdienā. Es vēl teiktu nākamo - labi, mēs pamanām, bet - ko tad mēs ar to darām? Latvijā ir trauksmes celšanas likums spēkā jau divus gadus, tāpēc tas nākamais solis, ko es gribētu likt klāt – mudinājums, apzinoties, ka korupcija kaut kur varētu būt arī mūsu apkārtējā vidē, darba vidē, kādā citā vidē. Ziņot par to!”
KNAB sociālā kampaņa turpināsies līdz Starptautiskajai pretkorupcijas dienai, 9. decembrim, taču arī pēc tam plānots turpināt darbu ar sabiedrību, palīdzot cilvēkiem saprast, kādās situācijas pastāv korupcijas riski, bet kādās - nē.
