Kāds ir piebaldzēns? Savus vērojumus gan par šīs puses iedzīvotāju rakstura iezīmēm, gan vizuālo tēlu savulaik jau romānā „Mērnieku laiki” pauduši brāļi Kaudzīši.
““Mērnieku laiki” ir mūsu valoda, un mēs katrs pats sevī un savos kaimiņos, dažādās ikdienas situācijās ik pa laikam atpazīstam gan Ķenci, gan Oliņmāti, Prātnieku un Švaukstu,” atklājot piebaldzēnu mērīšanas datu prezentāciju, klātesošos uzrunāja piebaldzēniete sestajā pauaudzē, projekta koordinatore Pieblagā Ella Frīdvalde-Andersone.
Pirms 87 gadiem piebaldzēnu aptropoloģisko izpēti jeb, vienkāršoti sakot, mērīšanu veica profesora Jēkaba Prīmaņa vadītā ekspedīcija, tolaik tika nomērīti, nofotografēti, iztaujāti ap 4500 Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas iedzīvotāji. Šie dati tagad ir digitalizēti. Tas arī bija viens no rosinājumiem paskatīties, ir vai nav cilvēki laika gaitā mainījušies. Tāpēc šovasar Piebalgā atkal tika veikts līdzīgs pētījums.
Tagad apkopoti pirmie dati. Ar tiem, kā arī ar trīsdesmitajos gados veikto mērījumu rezultātiem, tika iepazīstināti arī paši piebaldzēni, tiesa gan – jauno datu apstrāde, kā stāsta pētījuma vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors Jānis Vētra, vēl prasīs ilgāku laiku, jo pētījums ir ļoti apjomīgs. “Tajā ir antropometriskie mērījumi, kur tiek mērīts viss ķermenis, galva, seja, tiek ņemti daži fizioloģiskie rādītāji, elpošana, asinsrite, asinsspiediens, tiek fotografēts, 3D skenēts, tie ir ne viss tūkstoši, vai desmit tūkstoši, bet tie ir faktiski ir simtos tūkstošu informācijas vienības un ja mēs vēl visu to 3D skenēto paņemtu informācijas vienībās, tad tas faktiski ir miljonos informācijas vienību, protams, ka ātra apstrāde tur vienkārši nav iespējama.”
Kopumā tika nomērīti un savākti dati par 690 Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas iedzīvotājiem, tā bija arī lieliska mācībstunda studentiem, kas veica šo darbu. “Tas, ka visvairāk tieši mani piesaistīja, bija klātesamība, tas, ka bija iespēja uzņemt tos datus reālajā laikā, jo ir bijis kovids, mēs esam pieraduši, ka viss bija attālināti, šis bija milzīgs projekts tieši klātienē. Zināšanas, protams, jo šie dati var tikt analizēti nenormāli daudzos veidos, principā tā ir prāta vētra!” atzinīgi šo pieredzi vērtē RSU Medicīnas fakultātes studente Darja Derbeņeva.
Jāteic, ka pētījums, kā stāsta profesors Jānis Vētra, jau devis pamatu 16 turpmākajiem projektiem, gan saistībā ar veselības problēmām, gan arī dažādu ķermeņa parametru salīdzināšanai ar trīsdesmitajos gados iegūtajiem datiem. “Piemēram, izplesto roku un ķermeņa auguma indekss, kas ir viens tāds interesants indekss tieši Piebalgas novadam, kur ir diezgan raksturīgi garas rokas un mēs gribējām pārbaudīt, vai tiešām tas atšķiras no citiem Latvijas novadiem, nu, protams, tas nav tā, ka visiem piebaldzēniem ir ļoti garas rokas, bet, kas bija tomēr pārsteidzoši – tiešām piebaldzēniem ir gan 30tajos gados, gan arī tagad viņiem šis izplesto roku un ķermeņa auguma indekss rāda, ka rokas ir garākas, kā citos Latvijas novados.”
“Ar ko tad ir īpašs tas izskats Piebalgas iedzīvotājiem un kas viņiem ir vairāk tieši specifisks, piemēram, ka ir taisns deguns, ka deguna galiņš ir taisnā līmenī vai mazliet iet uz leju, kā arī piebaldzēniem vēsturiski ir gludie mati, nav tādi kupli vai skruļaini, ka tieši izteikti ir gluda galva,” ar to, kādas izskata iezīmes piebaldzēniem atklātas 30gadu pētījumā, iepazīstina RSU lektore Lāsma Asare.
Savulaik no Piebalgas nākuši daudzi mūsu izcilie mākslinieki, rakstnieki, mūziķi, sabiedriskie darbinieki un arī šīs vasaras pētījums, kā stāsta Lāsma Asare, ir apliecinājums tam, ka arī šodienas piebaldzēniem svarīga ir izglītība. “Kas mani ļoti pārsteidza, lielākā dominējošā izglītība ir augstākā izglītība, neskatoties uz to, ka, teiksim, Piebalga nav tā tuvākā Rīgai un lielākām pilsētām, kur tās universitātes ir, ka tomēr augstākā izglītība ļoti, ļoti dominēja pāri visām pārējām izglītībām.”
Ekspedīcijas laikā piebaldzēniem bija jāaizpilda arī aptaujas anketa. Un tas nozīmē, ka iegūtie dati ne vien parāda fizisko uzbūvi, veselības stāvokli, bet arī paradumus, ar dažiem no tiem iepazīstina profesors Jānis Vētra. “Piebaldzēni, protams, ir lieli gaļas ēdāji, vairāk kā 80 procenti saka, ka bez gaļas dzīvot nevar, bez zivīm dzīvot nevar. Savukārt alus dzērāji nemaz nav tik lieli, nav tā, ka visi piebaldzēni saka, ka viņiem garšo alus, ap 60 procenti.”
Bet kur tad šie iegūtie dati noderēs? Profesors Jānis Vētra atzīst, pat vairākos virzienos, protams, viens ir tas, kādas pārmaiņas ir vai nav gadu laikā skārušas šejienes iedzīvotājus, bet pats svarīgākais virziens ir sabiedrības veselība. “Mēs tomēr ar relatīvi lētām un ātrām metodēm lauka apstākļos, nevis aicinot uz dārgām laboratorijām kaut kur Rīgā vai Cēsīs, bet, ka mēs šajos lauku apstākļos, atbraucot pie cilvēkiem, pēc būtības iebraucot viņu pagalmā, varam dabūt datus par viņu veselības stāvokli un mēs ceram, ka, datus apstrādājot, mēs varēsim pierādīt, ka ar šī metodēm mēs varam dabūt datus par sirds asinsvadu, elpošanas, balsta kustību aparātu, pietiekoši pilnvērtīgus datus.”
Vēl viens būtisks aspekts ir jauno tehnoloģiju izmantošana – šajā gadījumā 3D skeneri. Tas tika izmantots tādēļ, lai varētu vērtēt, vai šīs tehnoloģijas varētu aizstāt manuālās metodes. “Īstenībā tas nav nemaz tik attīstīts, arī Latvijā nav, daudzās citās valstīs arī nav. Ar diezgan lielu interesi raugās arī citur, kā nu mums veiksies ar šiem pētījumiem, jo tā 690 nomērīt un noskenēt… tādu datu nekur tā riņķī apkārt nav.”
Profesors Jānis Vētra arī stāsta, ka ir iecere doties līdzīgās ekspedīcijās vēl uz citām Latvijas vietām, kur trīsdesmitajos gados arī tika veikta šī iedzīvotāju antropoloģiskā izpēte.