Zasas muižas parks slēpj daudzus noslēpumus. Arī muižas kungu mājas vēsturē ir daudz balto plankumu, jo līdz mūsdienām tā nav saglabājusies, vienīgi neliels mūra fragments liecina, ka šajā gleznainajā vietā kādreiz slējusies lepna muižas ēka. Lai izpētītu tās vēsturi, Jēkabpils novada pašvaldība jau otro gadu pēc kārtas pasūtīja arheoloģiskos izrakumus kungu mājas teritorijā.
Arheoloģisko izrakumu otrā kārta norisinājās šā gada jūlijā, un darbus veica septiņi Latvijas Universitātes (LU) studenti un divi palīgi vēstures zinātņu doktoru vadībā. Darbu gaitā tika atsegti aptuveni 120 kvadrātmetri ēkas pamatu ar mērķi atklāt jaunas liecības par muižas būvvēsturi, iespējamo izskatu un muižas saimnieku dzīvi pirms vairākiem gadu simtiem.
Vasarā veiktā darba rezultāti nupat tika prezentēti Zasas Tautas namā. LU Humanitāro zinātņu fakultātes asociētais profesors, vēstures zinātņu doktors Andris Šnē iepazīstināja interesentus ar svarīgākajiem atklājumiem, demonstrējot arī atradumu fotogrāfijas. Klātienē vēstures liecības nebija iespējams parādīt, jo tās šobrīd ir nodotas Jēkabpils Vēstures muzejam. Šā gada svarīgākais atklājums ir par Zasas kungu mājas vietas apdzīvotības periodu. LU Humanitāro zinātņu fakultātes asociētais profesors Andris Šnē: “Ar drošāku ticamību mēs šobrīd varam apgalvot, ka muiža ir tikusi izmantota ne tikai 18. un 19. gadsimtā, ko mēs jau varējām nojaust arī no ļoti nedaudzajiem, bet tomēr esošajiem muižas aprakstiem, plāniem, bet mēs šobrīd varam runāt, ka šeit dzīve ir risinājusies jau arī 17. gadsimtā.”
Par to liecina atrastās četras monētas, no kurām divas ir datējamas ar 17. gadsimta vidu, bet divas – ar 16. gadsimta otro pusi. Šnē:“Šādu monētu klātesamība šajā vietā, kur nav dziļa kultūrslāņa, kur ir pārsvarā arī ļoti sekli pamati, tomēr ļauj norādīt uz šo 17. gadsimtu kā noteiktu muižas un, iespējams, arī Zasas kā apdzīvotas vietas pirmsākumiem. Tomēr hipotētiski mēs varam pieļaut arī, ka ir pastāvējusi dzīvošana un saimniekošana 16. gadsimta otrajā pusē.”
Vairāki atradumi apliecina, ka ēku apdzīvojusi tā brīža sabiedrības elite. Greznie podiņu fragmenti no krāsnīm, angļu porcelāna trauku lauskas, sudrabotas deserta karotes – šie priekšmeti norāda, ka tur dzīvojuši turīgi cilvēki. Šogad veiktā izpēte sniegusi arī plašāku informāciju par to, kā savulaik izskatījusies kungu māja, jo vēsturnieku rīcībā nav nevienas fotogrāfijas un zīmējuma, kas to apliecinātu. Šnē:“Izskatās, ka šeit 18. un 19. gadsimtā ir pastāvējusi neliela vieglas konstrukcijas muiža, visticamāk, vienstāva, varbūt stāvs ar mansardu, ar kārniņu jumtu, krāsns podiņu krāsnīm, stikla logiem, jo atradām arī svina ietvarus. Šeit ir laukakmeņu pamati, varbūt no ķieģeļiem likti virspamati, bet tomēr kopumā šī celtne tomēr būs bijusi no koka, jo tieši ķieģeļu fragmentus, drumslas un lauskas mēs atradām salīdzinoši nelielā skaitā.”
Pēc darbu beigām izrakumi tika aizbērti, jo atklātās konstrukcijas nav iespējams sagatavot eksponēšanai. Šnē:“Muižas vēsturē ir bijuši trīs lielāki posmi. Jaunākais ir saistāms ar diezgan nekvalitatīviem ēkas remontēšanas, atjaunošanas darbiem, domājams, pēc 1905. gada revolūcijas ugunsgrēkiem un nemieriem šajā apkārtnē, kas, iespējams, nav tikuši pabeigti, bet kas ir bijuši darīti steigā, ar mazkvalitatīviem ķieģeļiem, kas līdz ar to mums neļauj lielu daļu no atsegtajām struktūrām šobrīd konservēt, jo tās ir pārāk trauslas un vārgas.”
Prezentācijas noslēgumā tika izteikta cerība, ka Jēkabpils novada pašvaldība arī nākamajā gadā atbalstīs arheoloģisko izrakumu veikšanu Zasas muižas kungu mājas teritorijā, lai varētu turpināt izzināt ēkas senākā posma vēsturi, jo par to vēl ir daudz neskaidrību.