Atjaunīgajai enerģijai nepieciešams līdzsvars

Palielinoties saules un vēja enerģijas ieguves avotiem, kurus nav iespējams plānot un vadīt, pieaug elektroenerģijas bāzes jaudu nozīme. Pašlaik vēl to ir pietiekami, bet vai tā būs arī tad, ja tiks īstenoti neskaitāmie saules un vēja parku projekti, no kuriem daudzi iecerēti kā desmitiem miljonu investīcijas?

Lai arī pēdējos gados Latvijā elektrības patēriņš palielinās – pērn viens cilvēks vidēji patērēja 3899 kilovatstundas (kWh), Latvijā tas joprojām ir krietni vien mazāks nekā vidēji ES valstīs. "Līdz ar ekonomikas attīstību valstī, patērētās elektroenerģijas apjoms palielināsies, būs nepieciešamas gan atjaunīgās enerģijas, gan papildu bāzes un uzkrājošās jaudas," skaidro AS "Latvenergo" izpētes un attīstības direktors Māris Balodis.


Iecerēti vērienīgi zaļās enerģijas projekti

Zaļās enerģijas popularitāte Latvijā iezīmē strauji augšupejošu līkni. Kopējais AS "Sadales tīkls" pieteikto (rezervēto) jaudu apjoms topošajām elektrostacijām un mikroģenerācijai šā gada jūnija sākumā bija aptuveni 900 MW (no tā ap 95% – elektrostacijām, gandrīz 5% – mikroģenerācijai).

"Kā zināms, produkta cenu veido tā pieejamība un pieprasījums. Attiecīgi – jo plašāks elektroenerģijas piedāvājums tirgū, jo lielākas iespējas, ka cena būs zemāka. Tas, cik strauji šobrīd Latvijā attīstās zaļās elektroenerģijas ražošana, liek domāt, ka nākotnē mums elektrības atbilstošos laika apstākļos netrūks. Vēl jo vairāk – kā redzam pēc elektrostaciju attīstībai rezervēto jaudu apjoma elektroenerģijas sadales infrastruktūrā, interese par ražošanu ir tik liela, ka tas aktualizē jautājumu, vai nākotnē neveidosies elektroenerģijas pārprodukcija," norāda AS "Sadales tīkls" ("ST") izpilddirektors Sandis Jansons. Par šo situāciju "ST" jau ir informējis nozari pārraugošās institūcijas.

Lai uzskatāmāk iezīmētu, cik strauji pieprasījums aug, jānorāda, ka vēl 2021. gada beigās kopējais rezervēto jaudu apjoms bija aptuveni 180 MW, bet, noslēdzot 2022. gada pirmo ceturksni, marta beigās – jau ap 490 MW. Rezervēto ģenerācijas jaudu apjoms strauji aug arī elektroenerģijas pārvades operatora AS "Augstsprieguma tīkls" infrastruktūrā – jūnija sākumā tie bija ap 3000 MW. "Tā kā Latvijā nepieciešamais ģenerācijas jaudu apjoms, ņemot vērā patēriņu, ir nedaudz virs 1000 MW, vasarās pat mazāk, ja īstenosies kaut puse no visiem ieplānotajiem projektiem, Latvija viennozīmīgi kļūs par zaļās enerģijas eksportētāju," uzskata S. Jansons. "Tiesa, aktuāls jautājums paliek, ko darīt brīžos, kad nespīd saule, nepūš vējš un Daugavas kaskādē ir par maz ūdens – te būtiskas ir bāzes jaudas. Patlaban tās nodrošina termoelektrostacijas, jautājums tikai par gāzes pieejamību un cenu."


"Latvenergo" investē modernizācijā

Bet kā tad ir ar bāzes jaudām? 2000. gadu sākumā un iepriekšējā desmitgadē rekonstruētās AS "Latvenergo" termoelektrostacijas (TEC) sniedz iespēju Latvijai nodrošināt elektroenerģijas bāzes jaudas neatkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem, turklāt augsta pieprasījuma brīžos Latvijai ir iespēja eksportēt elektroenerģiju arī kaimiņvalstīm – Lietuvai un Igaunijai. Šīs valstis nevar tik lielā mērā lepoties ar mūsdienīgiem, apjomīgiem un videi draudzīgiem risinājumiem elektroenerģijas jaudu ziņā. Latvijas situācija ir unikāla arī ar veiksmīgu TEC un hidroelektrostaciju (HES) tandēmu, spējot elastīgi piedāvāt elektroenerģijas ražošanu tirgum. "Latvenergo" pat lepojas, ka tā saimniecībā esošās TEC kā bāzes jaudas stacijas ir valsts energosistēmas drošuma garants. TEC jauda ir gandrīz 1000 MW, kas atbilst Latvijas vidēja pieprasījuma vajadzībām. TEC īsteno elektroapgādes drošumu gan vasarā, gan ziemā. Ziemā, darbojoties koģenerācijas režīmā, vasarā – arī kondensācijas režīmā.

AS "Latvenergo" TEC koģenerācijas stacijas pēc rekonstrukcijas ir vienas no modernākajām Baltijas reģionā un ar zemākajiem CO2 izmešiem. Kā zināms, ceļā uz klimata neitralitāti gāzes elektrostacijas būs pārejas enerģijas avots līdz brīdim, kad energoapgādi tehnoloģiski būs iespējams nodrošināt tikai ar atjaunīgo enerģiju. Ievērojot ES direktīvu, Latvija, tieši tāpat kā citas valstis, atbalsta elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, kas ir visefektīvākais process, gandrīz pilnībā lietderīgi izmantojot primāros energoresursus un palielinot energoefektivitāti. Tādejādi tiek ietaupīts primāro energoresursu patēriņš un samazināts CO2 izmešu apjoms. 2019. gadā koģenerācijā TEC-1 ietaupīja 27% un TEC-2 – 11% primāro energoresursu jeb 97 570 tūkst. m3 dabasgāzes, un atbilstoši tam gaisā nav nonākušas apmēram 188 389 t CO2 izmešu.

Kopumā pēdējo desmit gadu laikā AS "Latvenergo" HES modernizācijā ir investēti aptuveni 200 miljoni eiro, kas nodrošinās šo atjaunīgo energoresursu jaudu darbību vismaz nākamo piecdesmit gadu laikā. Savukārt TEC-2 attīstībā kopš 2008. gada ir investēti vairāk nekā 600 miljoni eiro, gan izbūvējot jaunus elektrostaciju blokus, gan ieviešot dažādus to efektivitātes uzlabošanas projektus, t. sk. lielas jaudas siltuma akumulēšanas iespējas. Krievijas karš Ukrainā ir pamatīgi iedragājis arī enerģētikas nozari, tādēļ 2022. gada pirmajā pusgadā, kad Eiropas enerģētiķi risina Krievijas dabasgāzes aizstāšanas iespējas un nav nepieciešams izstrādāt siltuma enerģiju, arī mūsu TEC netiek noslogotas resursa taupīšanas nolūkā.


Pieaugs TEC nozīme

Līdz ar saules un vēja elektrostaciju attīstību TEC nozīme arvien pieaugs, jo tikai TEC var nodrošināt līdzsvarojošo jaudu tīklā brīžos, kad nespīd saule un nepūš vējš, secina AS "Latvenergo" izpētes un attīstības direktors Māris Balodis. Šobrīd TEC mobilās jaudas spēj pielāgoties Baltijas reģiona saules un vēja elektrostaciju ražošanas apjomiem un svārstībām. Arī ilgos bezvēja brīžos, kādi, piemēram, bija 2021. gadā, TEC spēja nosegt iztrūkstošās jaudas. Līdz 2020. gadam TEC-1 saņēma un līdz 2028. gadam TEC-2 turpinās saņemt 25% no jaudas maksājumiem, kas sedz šo staciju pastāvīgās izmaksas (uzturēšanas darbus, personāla izmaksas un citas, ar ražošanas mainīgajām izmaksām tieši nesaistītas izmaksas). Pretējā gadījumā šīs izmaksas būtu jāceno piedāvājumā, paaugstinot tirgus cenu.

Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, īsi pirms Līgo svētkiem valdība nolēma sniegt atļauju AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" dibināt kopuzņēmumu, kas veidos stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus. Šī projekta ietvaros paredzēts sasniegt līdz pat 800 MW lielu jaudu, kas būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kāda tiek saražota Latvijas lielākajā hidroelektrostacijā – Pļaviņu HES. "Vēja parks Latvijas valsts mežos tiks realizēts pa etapiem, tiks izmantotas modernas tehnoloģijas ar augstākiem mastiem. Vienas turbīnas jauda pārsniegs 5 MW," informē M. Balodis. Viena MW lielas jaudas uzstādīšana vēja stacijā var izmaksāt aptuveni 1000 eiro. "Tas, cik ātri un kādos apjomos tiks attīstītas atjaunīgās, mainīgās ģenerācijas jaudas, liks rast enerģijas uzkrāšanas risinājumus un paredzēt rezerves jaudas. Nākotnē Latvijā noteikti pieaugs pieprasījums pēc elektroenerģijas," lēš M. Balodis. "Kā jebkuram ģenerācijas avotam, t. sk. arī saules un vēja enerģijas ražošanai, ir optimālais apjoms. Ja vēja un saules elektrostacijas attiecīgajā brīdī saražos vairāk par patēriņu un nebūs iespējas to uzkrāt, tad šo staciju izstrāde būs jāierobežo. Tas mazinās šo elektrostaciju darbības efektivitāti. Vasaras slodze Latvijā ir 500–600 MW, ja tiktu uzbūvētas vēja elektrostacijas, piemēram, ar 2000 MW slodzi, tad pārpalikums būtu aptuveni 1500 MW. Ja saražoto enerģiju nebūs kur uzkrāt, būs nepieciešami izmaksu ziņā dārgi risinājumi."


Cenas diktēs jaudu līdzsvars

AS "Sadales tīkls" izpilddirektors Sandis Jansons ir pārliecināts, ka brīdī, kad veidosies enerģijas pārpalikums, kritīsies tās cenas. "Tad, iespējams, atgriezīsimies pie situācijas, kad viena kilovatstunda maksās pāris centus," pieļauj "ST" izpilddirektors. Savukārt M. Balodis norāda, ka ļoti svarīgs ir ģenerējošo jaudu līdzsvars. "Kolīdz ar kādu no tām tiks pārspīlēts, līdzsvars tiks izjaukts, un energoresursu cena pieaugs. Ja tiks pārspīlēta atjaunīgās enerģijas ražošana un netiks radīta atbilstoša uzkrāšanas infrastruktūra, enerģija netiks pilnībā izmantota un tās cena palielināsies," skaidro M. Balodis.



#SIF_MAF2022 | #Elektrizēts