Veicot zemūdens izpētes darbus Baltijas jūras Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā – Kurzemes piekrastē netālu no Pāvilostas –, apsekojot tur esošo Alku sēkli, pētnieki secinājuši, ka šajā vietā jūras dzīles krasi atšķiras no citām vietām Baltijas jūrā. Ierastās akmeņainās gultnes vietā saskatāmas pilsētvides infrastruktūrai līdzīgas pazīmes – tajā redzamo pētnieki salīdzina ar pilsētas ielām un kvartāliem, pat augšceltnēm.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone: “Eiropas aizsargājamo biotopu sarakstā ir akmeņu rifi jūrā, bet šie ir netipiski ar to, ka tie ir morēnas māla veidojumi. Mēs sastopam arī morēnas mālu citur, bet tie parasti ir dzīvāki un plakanākas struktūras. Mēs redzam, ka jūras gultnē ir māla veidojumi, bet šie ir netipiski ar to, ka ir ļoti augsti un lieli. Tie daži no morēnas māla veidojumi ir pat simts metrus gari, paralēlas krastam, tādas vertikālas augstas struktūras, vidēji trīs līdz četri metri, bet vietām ir arī gadās pa kādai augstceltnei, kas ir sešus līdz astoņus metrus augsta.”
Gultnē esošās gliemeņu audzes un mazākos morēnas veidojumus kā uzturēšanās un barošanās vietas iecienījušas plekstes, mencas, taukzivis un citi dzīvie organismi. Pētniece stāsta, šāda vide jūras dzīlēs ir raksturīgāka, piemēram, Zviedrijas piekrastēs, bet Latvijas jūras teritorijā tādas līdz šim nebija konstatētas.
Dabas aizsardzības pārvaldes projektā LIFE REEF Alku sēklis ir pilotteritorija, kurā tiek pētīts Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamais biotops Akmeņu sēkļi jūrā. Šogad Alku sēklī vairākkārt veikti video novērojumi un niršanas darbi, lai ievāktu dzīvo organismu paraugus. Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone: “Tie līdzšinējie darbi ir bijuši vairāk ar tehniskām metodēm, ka ar kausu tiek ņemti paraugi. Tāpēc izskatās, ka viss šis rajons būtu smilšains, bet kad sāk lietot modernākas metodes, ka vai nu ar šo video, vai ar tiem sonāriem tiek braukts, tad, protams, ir iespējams izpētīt detalizētāk šo piekrasti un visu jūras gultnes substrātu.”
Pētniece stāsta, ka tur redzētas arī retākas zivju sugas, kas citur nav atrodamas. Darbi sēkļa teritorijā ir noslēgušies. Tālāk pētnieki apstrādās ievāktos dzīvos paraugus un veiks biotopa kvalitātes un ilgtspējas izvērtējumu, bet iegūtajos zemūdens video materiālos redzamā informācija tiks izmantota, lai noteiktu aizsargājamo jūras teritoriju robežas un tam nepieciešamos apsaimniekošanas darbus dabas vērtību saglabāšanai. Pētniece piebilst, tā kā atradums ir netipisks, šo teritoriju vajadzētu turpināt pētīt arī nākamgad.
Foto: ekrānuzņēmums no LIFE REEF