Neatradīsies daudz tādu autobraucēju, kam patīk sēdēt pilnīgā klusumā. Lai gan reizēm tas nemaz nav tik slikti, jo arī klusumam ir dziedinošas īpašības. Tomēr automobili ar klusuma terapiju īsti neveiksies – te kaut kas dzinējā iepīkstas, te kaut kas ritošajā daļā iegrabas. Un tad vēl sāk izklausīties, ka gultnis gaudo un turbīna svilpo. Automehāniķi tādās reizēs iesaka ļoti iedarbīgu recepti – pagriez skaļāk radio un nekur nekas nečīkstēs, negrabēs un nesvilpos!

Protams, mūzika automobilī nav ierīkota tāpēc, lai slāpētu tehnisko defektu izdotās skaņas. Kādam tas ir svaigāko ziņu avots. Kāds cits tālākā ceļā pamanās noklausīties audi grāmatu. Vēl kāds var nodoties mīļotajās Vivaldi vai Johana Štrausa taktīs. Tomēr atklājas, ka viss nemaz nav tik vienkārši un pie mūzikas izvēles rūpīgi jāpiedomā!

 Lai tiktu skaidrībā, kādi skaņdarbi vislabāk ietekmē satiksmes drošību un, kādi, gluži pretēji, mūsu ikdienas ceļu var padarīt bīstamu, pasaulē veikti dažādi pētījumi, aptaujas un eksperimenti. Pats svaigākais no tiem – tepat kaimiņos! Somijas degvielas lieltirgotājs “Neste” apkopojis pašu iegūto informāciju un līdz šim zināmo pētījumu analīzi, lai ieteiktu mums piemērotāko audio formātu!

Kompānija veikusi pētījumu Somijā ar mērķi noskaidrot, kā mūzikas izvēle ietekmē braukšanas paradumus. Pētījumā atklājās, ka dinamiska mūzika ietekmē cilvēka sirdsdarbību, kas ne vien veicina ātrāku braukšanu, bet arī rada drošības riskus un atstāj negatīvas sekas uz vidi. Viss ir elementāri! Ja jau reiz mūzikas pavadībā spiežam pedāli jūtami smagāk, tad arī no izpūtēja gala izkūp krietni lielāks kaitīgo izmešu mākonis.

 2023. gada aprīlī veiktajā aptaujā 82 procenti aptaujāto sieviešu un 76 procentu vīriešu uzskatīja, ka mūzikas klausīšanās, vadot automašīnu, mazina sastrēgumu un citu ar satiksmi saistītu faktoru radīto stresu. Aptaujātie ir arī pārliecināti, ka piemērotas mūzikas izvēle automašīnā palīdz šoferim atslābināties, izbaudīt braukšanu, palikt nomodā un izvairīties no garlaicības. 74 procenti aptaujāto uzskata, ka mūzikas klausīšanās ir patīkama jo īpaši garākos braucienos.

Nevar nepiekrist, ka mūzika spēj būt nomierinoša. Interneta dzīlēs atrodamas tūkstošiem skaņdarbu izlases relaksācijai. Tomēr jābūt uzmanīgiem, jo šāda veida skaņas, kā vēja šalkas, ūdens šļaksti vai kamīna sprakšķi liegas mūzikas pavadībā var gan iemidzināt, gan novērst uzmanību samazinot reakcijas ātrumu.

“Pētījums liecina, ka sastrēgumi un satiksmes sablīvējumi izraisa dusmas un paātrina sirdsdarbību vairāk nekā pusei aptaujāto autovadītāju. Pētījuma ietvaros tika izveidoti autovadītājiem pielāgoti dziesmu saraksti, kas īpaši noderēs, braucot pa ikdienā noslogotiem maršrutiem. Dziesmas izvēlētas tā, lai to klausīšanās palīdzētu izvairīties no ātruma pārsniegšanas, saglabātu atbrīvotu atmosfēru automašīnā un samazinātu kaitīgos izmešus. Šajos sarakstos iekļauto dziesmu temps ir zem 90 sitieniem minūtē, kas ir ideāli piemērots, lai sirdsdarbība pie stūres saglabātos atbilstoši mierīga. Mēs ceram, ka šie dziesmu saraksti autovadītājiem sagādās prieku, un novēlam drošu braukšanu vasaras izbraucienu sezonā,” norāda Neste mārketinga komunikācijas viceprezidents Mika Hietileinens.

 Aptaujā 61 procents respondentu atzina, ka, braucot ar automašīnu, visbiežāk mūziku klausās tieši radio, savukārt apmēram trešā daļa aptaujāto automašīnā reizēm izmanto arī mūzikas straumēšanas pakalpojumus.

43 procenti aptaujāto vecumā no 45 līdz 54 gadiem uzskata, ka popmūzika ir labākais mūzikas žanrs braukšanai, ko jo īpaši iecienījušas sievietes. Savukārt 41 procents respondentu dod priekšroku rokmūzikai, ko īpaši iecienījuši respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 54 gadiem. Vienlaikus rokmūzika ir vismazāk iecienītais mūzikas žanrs starp cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.

“Dienvidķīnas Tehnoloģiju universitātes iepriekš veikts pētījums liecina, ka cilvēki, kuri klausās dziesmas ar vairāk nekā 120 sitieniem minūtē, vidēji brauc par gandrīz 16 kilometri stundā ātrāk. Projekta ietvaros tika veikts tests, kurā noteicām dažādu tempu dziesmu ietekmi uz cilvēku sirdsdarbību. Testa laikā atskaņotās dziesmas cilvēku sirdsdarbību paātrināja par aptuveni 10 līdz 19 procentiem, salīdzinot ar sākuma stāvokli. Rezultāts apstiprināja uzskatu, ka mūzika, ko cilvēki klausās automašīnā, ietekmē ne tikai braukšanas ātrumu, bet arī satiksmes drošību un transportlīdzekļa radīto kaitīgo izmešu apjomu, it īpaši, ja mūzika tiek apvienota ar videi draudzīga maršruta izvēli un braukšanas stilu. Mēs jau iepriekš esam snieguši praktiskus padomus videi draudzīgākai braukšanai, un mūsu jaunās CO2 Draudzīga braukšanas kampaņas mērķis ir ar mūzikas palīdzību palīdzēt autovadītājiem samazināt braukšanas ātrumu, tādējādi samazinot arī kaitīgos izmešus,” saka Mika Hietileinens.

 Savukārt mēs, autobraucēji, no pētījuma varam vien izdarīt secinājumus un izvēlēties optimāli piemērotu “braucamo” mūziku. Nozares eksperti zina stāstīt, ka labs risinājums ir tieši latviešu mūzika, jo tajā iekļauta ļoti minimāla agresijas deva. Turklāt tas attiecas ne tikai uz skaņdarbu vien, bet arī uz dziesmu vārdiem. Latviešu mūzika ar dažiem izņēmumiem ir melodiska, ritmiska un nenoliedzami romantiska. Tas ir tieši tas, kas vajadzīgs.

Tik pat labs risinājums ceļa īsināšanai ir džeza un blūza motīvs, kas neiemidzina, taču pietiekami relaksē. Ja nu no kaut kā būtu automobili vadot jāatsakās, tad tā ir meditācijas mūzika, hip hops un smagais roks.

Un jā – ik pa brīdim tik un tā ir veselīgi izslēgt audio sistēmu, lai atpūtinātu dzirdes maņu vienlaikus iepazīstoties ar automobiļa radītajām skaņām – kas zina vai mūsu spēkratam jau sen nav laiks apmeklēt savu mīļoto automehāniķi?