Jūras piekrastēs jūlija beigās un augustā ir novērojamas atstraumes, kas var būt bīstamas peldētājiem.
Ejot iekšā ūdenī un atrodoties krastā, atstraumes spēks ir tik liels, ka pret pašu gribu var tālāk ievest jūrā. No tā izkļūt ir teju vai neiespējami. “Klasiskos apstākļos atstraumes ir saistītas ar ūdens sakrāšanos pludmales zonā, tās var saistīt ar viļņiem. Līdz ar to bīstamākās atstraumes ir tieši ar to saistītas. Tāsizskatās vizuāli kā tādas zonas ūdens virsmā, kur ir līdzens, salīdzinoši ar apkārtējo ūdeni, attiecīgi – viļņains,” saka Valters Žeižis, okeanologs.
Saulkrastu pašvaldības policijas inspektors Gatis Roķis skaidro, ko darīt šādos gadījumos. “Atkarīgs, cik tālu cilvēks ir iekļuvis šajā atstraumē no krastā, cik tālu - jūrā. Ja viņš ir krastā, var mēģināt ar kājām iet ārā, ja ir dziļāk - jāļaujas straumei. Nedrīkst krist panikā, jāļaujas straumei, straume pēc kāda neilga brīža kļūst vājāka, tad ir jāpeld uz sānu.”
Inspektors Gatis Roķis šāda veida parādību novēroja jau šodien no rīta, bet nebija viegli saskatāma, spēks tai arī nav liels. Nonākusi neoficiāla informācija ReTV Ziņām, ka pagājušonedēļ Liepājas pusē no šāda veida parādības gāja bojā cilvēks.
“Bīstamība galvenā saistīta ar to, ka nokļūstot šādā straumē, principā ar diezgan strauju, ātru straumi tiek cilvēks vai priekšmets ievilkts iekšā jūrā. Nu, tas attālums atkarīgs ir no piekrastes īpatnībām un pašas atstraumes īpatnībām, bet, nu, tie var būt vairāki desmit metri, un ātrums ir līdz vienam metram sekundē, kas principā ir ļoti ātrs peldējums,” pauž Valters Žeižis.
Okeanologs Valters Žeižis stāsta, ka šī parādība rodas arī no lielām temperatūrām Baltijas jūrā. “Tas varētu būt saistīts ar viena veida atstraumēm, kas ir vasaras vidus un vasaras otrā puses, varbūt rudens sākums. Kas saistīts ar viļņa veidotām atstraumēm - tie ir rudens mēneši, vētru periods un tai skaitā arī ziema. Cilvēkiem bīstamāks noteikti ir tieši vasaras periods, no kura ir jāuzmanās. Tas ir pēc laika, kad ūdens ir sasilis vasarā. Šogad ir ļoti sasilis, attiecīgi tiek kontrasti ūdenim un straumes, kas var veidoties arī bez vēja ietekmes.”
Okeanologs stāsta, ka šis fenomens Baltijas jūrā nav plaši pētīts. Policijas inspektors stāsta, ka biežākie nāves gadījumi ir, kad cilvēks ir alkohola reibumā, nespēj atpeldēt atpakaļ uz krastu un peld nezināmās ūdens tilpnēs.
