2012. gadā aizsākās diskusijas par valsts zonālo arhīvu telpu trūkuma risināšanu Vidzemē, jo pašreizējās arhīvu telpas ir nepiemērotas un gandrīz pilnībā piepildītas. Lai šo problēmu risinātu, Cēsīs uzsāks kultūras un dokumentārā mantojuma glabātavu kompleksa būvniecību.
Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža: “Es esmu ļoti priecīga un lepna, ka šis projekts īstenojas, jo šī ir tikai trešā ēka Latvijā, kas tiek celta speciāli arhīviem. Tas ir patiešām priecīgs brīdis, ka tāds projekts ir.”
Tajā plānots iekļaut Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centru, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krātuvi un Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās pārvaldes arhīvu.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs: “Visas šīs trīs vajadzības ir saistītas. Mēs runājam par krātuvēm vai arhīviem, tāpēc nav nepieciešams katram atsevišķi būvēt ēkas vai pielāgot infrastruktūru. Darīsim to kopā, apvienojot kopīgas vajadzības. Es uzskatu, ka tā mēs varēsim realizēt projektu lētāk nekā tad, ja katrs risinātu savas vajadzības individuāli. Šobrīd esam pusceļā: tika parakstīts sadarbības līgums, kolēģi nākamajā nedēļā iesniegs projekta pieteikumu Centrālajā finanšu līguma aģentūrā, lai piesaistītu Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Turpināsim projektēšanu un būvniecību.”
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka: “Faktiski Valsts zemes dienests jau pirms vairāk nekā desmit gadiem atzina, ka mums ir nepieciešama arhīvu krātuve. Laika gaitā tika meklēti dažādi risinājumi. Vienu dienu mani uzrunāja Cēsu mērs un jautāja, vai Valsts zemes dienests būtu ieinteresēts piedalīties šādā projektā. Tas bija patīkams pārsteigums. Mēs patiešām uzskatām, ka šāds projekts ir nepieciešams, bet, ņemot vērā visus apstākļus, mēs paši to nevarētu īstenot tik veiksmīgi. Sadarbojoties, apvienojot spēkus un zināšanas, mēs esam pārliecināti, ka projekts izdosies.”
Projektu plānots īstenot līdz 2027.gada beigām ar Eiropas Savienības fondu finansējumu un Kultūras ministrijas atbalstu. Kultūras ministre Agnese Lāce: “Šis projekts ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo risina vairākas svarīgas jomas. Pirmkārt, tas attiecas uz Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras attīstību, kas ir ļoti svarīgi, domājot par atmiņas institūciju darbību modernos apstākļos. Otrkārt, projekts ir būtisks arī sadarbības aspektā starp pašvaldību un valsts institūcijām. Tas ir lielisks piemērs tam, kā infrastruktūras objektus var attīstīt gudrāk un efektīvāk, parādot iedzīvotājiem, ka mēs domājam par šādiem objektiem plašākā kontekstā.”
Pēc projekta īstenošanas iedzīvotājiem būs vairāki ieguvumi. Rozenbergs: “Pirmkārt, šajā objektā būs radītas darba vietas. Saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem plānotas ir aptuveni 40 darba vietas. Otrkārt, cēsniekiem vairs nebūs jābrauc uz citu pilsētu, lai saņemtu, piemēram, Valsts zemes dienesta dokumentus vai citus arhīvu materiālus. Turklāt šeit būs arī vieta, kur glabāt Cēsu novada muzeja krājumu, kas ir viens no lielākajiem ārpus Rīgas.”
Kopējās projekta īstenošanas izmaksas plānotas vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā.
